Mājas vārds. Privātmājā ir brīvāk, var iziet sētā.
Mājas vārds. Privātmājā ir brīvāk, var iziet sētā
Dāviņos, mājā “Hercogi”, saimnieko Austra un Gunārs Elksnīši. Bijušie rīdzinieki Līvānu tipa mājokli nopirkuši pirms astoņiem gadiem. Pirmā “Hercogu” saimniece bijusi veterinārārste, kas pašlaik dzīvojot Izraēlā. Elksnīšiem nav zināms, kāpēc kādreizējie saimnieki māju tā nosaukuši. Dažām tuvējām ēkām ir ielas numurs. Rīdzinieki mājokli iegādājās no pārpircēja, un nama vārds viņiem bija pieņemams.
Uzticas izjūtām
“Aizejot pensijā, Rīgā ir grūti izdzīvot. Tobrīd pensionāri nedrīkstēja strādāt. Tāpēc izlēmām pārcelties uz laukiem. Gribējām kārtīgi saimniekot. Galvaspilsētā mums piederēja puse mājas. To pārdevām, nopirkām šo. Pirms tam apbraukājām līvānietes Zālītē un Uzvarā. Kad atbraucām uz šejieni, likās, it kā te visu laiku būtu dzīvojusi. Man patīk šī ēka un vieta. Priecē dārzs un puķes,” stāsta saimniece. Dzīvesbiedrs gan pukojas, ka Līvānu mājokļi uzcelti purvā, bet sieva piebilst: “Mums jau ir uzkalniņš.”
A. Elksnītei dzīvoklī mazāk patīk, kaut tajā ir visas ērtības. Privātmājā ir brīvāk, var iziet sētā. “Dzīvo, kā gribi, sava teritorija. Daudzi sacīja, lai nebraucam dzīvot uz Dāviņiem. Toreiz centrs nebija sakopts. Pašlaik tas izskatās aizvien labāk. Tomēr ciemata centrā gan nepatīk, tur nedzīvotu. Šeit kaimiņos ir pagasta priekšnieces māja. Visapkārt dzīvo normāli cilvēki, nav ne dzērāji, ne paklīduši,” rezumē saimniece.
Sākumā jaunais īpašums nav bijis sakopts. Saimnieki uzlikuši sētu, sakārtojuši pagalmu, izrakuši grāvjus, lai nosusinātu pagalmu, un pārtaisījuši mājas ieeju. Ar katru gadu apkārtnes mājokļi kļūst skaistāki. Pašvaldība rīko sakoptāko sētu konkursu. Dalībniekus ved ekskursijās, uz dārzniecībām. “Žēl, ka Mārīte Pučeka aizgāja no darba pagastā. Viņa strādāja labi, padalījās ar puķītēm,” teic A. Elksnīte. “Nezin, kas būs, kad mūs pievienos Bauskai,” pārdomās dalās dzīvesbiedrs. Pašvaldība šogad devusi pabalstu zālēm, noformējusi veselības apdrošināšanas polisi, kad bijis jābrauc uz slimnīcu.
Pazīstama vieta
Savulaik Elksnīši kopuši sešas cūkas, sējuši miežus, siltumnīcā audzējuši dārzeņus konservēšanai. Nu saimniekošana vairs nav tik vērienīga. “Viena pensija abiem aiziet zālēs. Jāatsakās no avīzes un cita, visu nevar atļauties. Tagad ir tā šausmīgā dārdzība,” teic dāviniete. Elksnīši kartupeļus vairs nestāda. Saimniece kopj zemenes un lepojas ar avenēm, kas ražo divreiz gadā. Pagājušajā rudenī ogas pat aizvestas uz tirgu.
Elksnīši prot zemes darbus, jo abi ir dzimuši laukos. “Šī vieta man nav sveša. Vecsaules skolā gāju, no tās braucām uz Dāviņiem kartupeļus lasīt. Aizgāju mācīties uz Rīgu, tur paliku,” atklāj saimnieks. Savukārt dzīvesbiedre ir no Latgales, precīzāk, Balviem. Pirms apmešanās galvaspilsētā viņa kādu laiku dzīvojusi Liepājā.
G. Elksnītis celtniecībā nostrādājis 42 gadus, bet viņa dzīvesbiedre 41 gadu aizvadījusi tirdzniecībā un pavāra arodā. Tik garam darba mūžam pensijas neesot atbilstīgas. Īpaši to varot just ārstējoties. Piemēram, dakteris izraksta zāles ar 75 procentu atlaidi, bet aptiekā atlaidi nedod pilnā apmērā. Zāles esot ļoti dārgas.
Iedzīvoties jaunajā dzīvesvietā bijis viegli, atceras G. Elksnītis. “Dikti neielaižamies. Pazīstam tuvākos no privātmājām,” tā dzīvesbiedre.
Puķu kopšanu A. Elksnīte nevienam neuztic. Viņa pati rok dobes un stāda augus. Atmatā aizlaistais pagalms tagad ir pamatīgi pārveidots. Tā kā iepriekšējie saimnieki turējuši lopus, pie saimniecības ēkām bijuši mēsli un salmi. Iespējams, tāpēc pie “Hercogiem” dzīvojušas daudz ķirzaku. Saimnieks joprojām izmanto celtniecības darbā gūtās iemaņas. Viņš ar dēlīšiem ir apšuvis saimniecības ēkas, pagalmā uzcēlis vasaras mājiņu, kur abiem ar dzīvesbiedri apsēsties un atpūsties pirms nākamiem darbiem.
