Ivars Seleckis, nacionālo bruņoto spēku 2. kājnieku bataljona 2. rotas granātnieks, 13. jūlijā atgriezās no pusgadu ilgās misijas Irākā.
Ivars Seleckis, nacionālo bruņoto spēku 2. kājnieku bataljona 2. rotas granātnieks, 13. jūlijā atgriezās no pusgadu ilgās misijas Irākā.
– Bauskā iebraucu 13. jūlija naktī, jau svīda rīta blāzma. Pirmā diena pēc atgriešanās pagāja sarunās ar vecākiem, radiniekiem. Tā bija sirsnīga tikšanās, jo mājinieki daudz ko gribēja uzzināt par sadzīvi, grūtībām, ar kādām saskāros Irākā. Vistrakākais tur bija karstums, kas, man prombraucot, sasniedza pat vairāk nekā 50 grādu atzīmi. Stāstot par izjūtām, uzsvēru, ka mūsu galvenais uzdevums bija nekļūdīties, būt maksimāli uzmanīgiem, ievērot visus nosacījumus, jo risks bija ļoti liels. Par ēdināšanu nebija ko sūdzēties, badā nedzīvojām, taču gardumus nebaudījām. Kas gan var būt gards ēdienā, ja tas gatavots no saldētas pārtikas?
Man savukārt bija interese uzzināt, kādas ir izklaides iespējas Bauskā. Par to izvaicāju savu māsu. Ar tēvu atkal pārrunājām par gadījumiem medībās. Es ar tām esmu saslimis. Pa šīm dienām paguvu pat vienreiz doties uz medībām, un tās bija veiksmīgas.
Ar draugiem pabijām arī Jūrmalā. Cilvēku tur bija daudz, laiks – vējains, nemaz ūdenī neiegāju. Mājupbraucot no Irākas, kādas dienas bijām Kuveitā, tur peldējāmies Persijas līča ūdeņos. Tie bija tik sāļi. Vislabāk es jūtos Mēmelē, peldos augšpus putnu fabrikas, ūdens tik dzidrs, tīrs. Guļot krastmalas zālītē, atcerējos Kuveitu, kur visu laiku bija milzīgs vējš, smiltis gāja pa gaisu. Tad nu Latvijas zaļajā vasarā jūtos kā paradīzē.
Pa šīm dienām paspēju arī nedaudz patērēt Irākā nopelnīto naudiņu, iegādājos sev dažādu sadzīves tehniku. Nu vismaz uz kādu laiku jūtos atbrīvots no finanšu rūpēm.
Skatos uz Bausku un vērtēju, vai pilsēta ir mainījusies. Ja nopirkšu auto, degvielu varēšu pildīt katru dienu citā vietā. Taču pilsētā, šķiet, nemaz neattīstās izklaides vietas. Nekas jauns nav radies, “Randevu” – galīgi garām. Aizgāju uz “Bumerangu”, cilvēku maz, nebija nemaz interesanti. Nu, nesaprotu – vai pilsētā viss tik ļoti mainījies, vai pats šo sešu mēnešu laikā esmu kļuvis citādāks?
