Par Bauskas rajona labāko sportistu maijā atzīts Igors Slakteris, Latvijas veterānu čempions brīvajā cīņā.
Par Bauskas rajona labāko sportistu maijā atzīts Igors Slakteris, Latvijas veterānu čempions brīvajā cīņā.
Šis panākums nodrošina līdzdalību pasaules veterānu čempionātā, un Igors ļoti vēlas spēkoties ar dažādu valstu līdzaudžiem. Vispirms gribas pierādīt sev pašam, ko iespējams izdarīt tāda mēroga sacensībās. Daži kādreizējie Bauskas rajona cīkstoņi seniori veiksmīgi lauzušies pasaules un Eiropas mačos.
Daudziem tas būs pārsteigums, ka tev izdevies kļūt par mēneša sportistu. Šķiet, ne visi, kuri tevi pazīst, spējuši noticēt, ka atkal esi atgriezies sportā.
– Pagājuši pieci gadi, kopš atteicos no alkohola, pusotru gadu nesmēķēju. Pērn intereses pēc Rīgā pārbaudīju veselību, un ārsti ironizēja, sakot, ka laikam labi dzērieni lietoti, jo organisms nav sabeigts. Neslēpšu, vairākus gadus biju bez darba, dzeršanas dēļ mani uzskatīja par «norakstītu», jo «kost» vajadzēja katru dienu, mocīties un arī lāpīt paģiras.
Kā notika atgriešanās, ja tā var sacīt, dzīvē un arī sportā?
– Vajag kādu cilvēku, kurš tic un palīdz. Paldies jāsaka manai draudzenei Laimai, jo bez viņas sapratnes un atbalsta es nespētu mainīt dzīvi. Sāku braukāt uz treniņiem Rīgā, tur sastapu kādreizējos Bauskas rajona cīkstoņus. Arī viņi mani pieņēma, palīdzēja un dara to joprojām. Andris Bokmanis, Ilvars Zīverts un Viktors Suruda deva personiskos līdzekļus, lai Bauskas stadionā iekārtotu cīņas zāli. Pirms Latvijas lauku sporta spēlēm, kas notika Valmierā, kopā ar Ilvaru izdevās saorganizēt bijušos cīkstoņus. Pēc diviem gadiem Aizputē komandu vērtējumā divpadsmit rajonu vidū Bauskas bijušie un tagadējie rajona sportisti izcīnīja 3. vietu. Tas bija pierādījums, ka manas pūles nav veltīgas.
Tagad tu strādā ar jauniešiem. Vai sapņo par to, ka Bauskā cīņas sports varētu piedzīvot tādu popularitāti kā senāk?
– Pilsētā ir aktīva sporta dzīve, un daudz labu jauniešu trenējas futbolā, florbolā, basketbolā. Jūtu, ka trūkst atlases iespēju. Taču nepilna gada laikā ir stabilizējusies puišu grupa, kuriem cīņas sports patīk. Mani un trenera Viktora Iļjina audzēkņi jeb Bauskas rajona izlase komandu vērtējumā šī gada Latvijas junioru čempionātā dalīja 3./4. vietu. Vēl pāragri spriest, kā brīvā cīņa attīstīsies, jo pašreizējās telpas ir par mazām, lai varētu nodarboties lielākas treniņgrupas.
Vai tev ir bijis kāds skolotājs, kurš piesaistījis sportam? Varbūt izvēle notika tāpat vien?
– Esmu pārliecināts, ka ne tikai man, bet daudziem Codes pamatskolas bijušajiem skolēniem joprojām autoritāte ir sporta skolotājs Imants Peskops. Bērni pie viņa ļoti gribēja trenēties, centās labi mācīties un uzvesties, jo palaidņiem treniņos pat neatļāva piedalīties. Peskopam bija netradicionāli darba paņēmieni, jau tolaik pēc fiziskās sagatavotības nodarbībām viņš organizēja autogēnos treniņus. Filmēja skolas labākos sportistus un viņu sniegumu demonstrēja garajos starpbrīžos. Otru tādu pedagogu neesmu sastapis.
GORS SLAKTERIS
Dzimis 1964. gadā, mācījies Codes pamatskolā un Murjāņu sporta ģimnāzijā, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, kuru nav pabeidzis. Domā par studiju atsākšanu.
Disciplīnas – vieglatlētika, brīvā cīņa. Labākie panākumi – uzvaras Latvijā, pirmās vietas bijušās PSRS sporta lauku sporta biedrības «Urožai» čempionātos junioriem un pieaugušajiem.
Treneri – Imants Peskops, Jānis Indars.
Dažus gadus bijis pedagogs, pašlaik strādā Bauzes tirgus apsardzē.
