Bauskas novada Codes pagasta «Meža kaķos» ar īstu zemgalieša sīkstumu un rosīgumu saimnieko Kārlis Dziļums. Kaut sirmajam vīram rit 76. gads, viņa stāvs saglabājis staltumu, prāts asumu, bet skats uz dzīvi – gaišumu.
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā «Meža kaķos» saimniekoja Austra un Ansis Dziļumi. Viņiem bija trīs bērni – Arvīds (1935. g.), Kārlis (1938. g.) un Velta (1944. g.). Ansis Dziļums bija mežotnieks, viņš Codes pusē ieprecējās. «Meža kaķi» bija Austras tēva Jēkaba Ceplīša iekopta vecsaimniecība ar zemes kopplatību 132 pūrvietas jeb 49 hektāri.
Skaudrās dienas
Par zemnieku prasmīgo saimniekošanu liecina 1939. gada lauksaimniecības skaitīšanas lapā minētās mašīnas un darbarīki. Pirms Otrā pasaules kara Dziļumi jau izmantoja traktoru HP-24, vairākrindu sakņaugu rušinātāju, rindu un dārzāju sējmašīnu un citas tajā laikā modernas ierīces. Vēl viņiem bija pieci zirgi, 17 govslopi, astoņas aitas, 19 cūkas, 45 mājputni un piecas bišu saimes.
Neizbēgami Dziļumus skāra padomju represijas. Valsts drošības tautas komisariāts tēvu Ansi arestēja jau 1944. gada 27. septembrī. Viņš aizgāja bojā 38 gadu vecumā 1945. gada jūnijā Vorkutas lēģerī. Mammu Austru ar dēliem 1949. gadā izsūtīja uz Omskas apgabalu. Kārlis toreiz mācījās Bērzu skolas 3. klasē. Māsai izdevās dzimtenē padzīvot ilgāku laiku.
Sudraba medaļa
Tā kā bērni nezināja krievu valodu, Kārlis Sibīrijā turpināja mācības 3. klasē, bet brālis pabeidza desmito. Mamma darīja dažādus darbus – kādu laiku slauca govis, tad kopa vistas, ganīja aitas. Atzīstot izsūtījumu par nelikumīgu, Dziļumus reabilitēja 1957. gadā. Māte ar brāli un māsu atgriezās Latvijā, bet Kārlis devās mācīties uz Tomskas Dzelzceļa transporta institūtu. Viņš 10. klasi beidza ar sudraba medaļu, augstskolā varēja studēt bez iestājeksāmeniem. Piecu gadu laikā ieguvis inženiera (dzelzceļnieka sakarnieka) specialitāti, 1962. gadā Kārlis devās atstrādāt noteiktos gadus uz Kuibiševu Novosibirskas apgabalā. Latvijā viņš atgriezās 1966. gadā. «Es jau varbūt nebūtu braucis, bet mamma bimboja: «Brauc, dēliņ, atpakaļ, atgriezies!»,» atceras codietis.
Pārbraukušos izsūtītos agrākajos īpašumos nelaida. Austra Dziļuma apmetās Codes centrā. Kārlis atrada darbu Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskajā institūtā Rīgā. Diemžēl mamma nepiedzīvoja Latvijas neatkarības atgūšanu. Viņa atdusas vecāku saimniecībai kaimiņos esošajos Kaķu kapos.
«Dullais, ņem zemi!»
Kad pagājušā gadsimta 90. gados atdeva īpašumus, apraksta varonis sākumā negribēja ņemt zemi. Viņam līdzi apskatīt īpašumu atbrauca kāds paziņa, agronoms. «Tu, dullais, tādu zemi neņemsi?!» izskanēja speciālista vērtējums. No agrākās lielās saimniecības vēl bija palikušas divas kūtis. Trīsstāvu dzīvojamā māja iemītnieku neuzmanības dēļ bija nodegusi.
Kārlis smejas, ka tad, kad Codē sāka dalīt zemi, viņš pagastā bijis otrais lielākais, bet tagad esot tādā pašā vietā no otra gala. Zemkopis kopā ar palīgiem audzē sivēnus, sējot un novācot savos laukos tiem visu vajadzīgo barību. Vispirms Kārlis sacēla saimniecības ēkas – šķūni un kūtīm piebūves, pats ar dzīvesbiedri mitinoties dzīvojamajā vagoniņā. Noslēgumā tapa plaša māja. Tās sarkanais jumts jau labi pamanāms iztālēm.
Kārļa sieva Emīlija nu ir aizsaulē. Saimnieka plāns ir likvidēt ražošanu, bet zemi iznomāt. «Degvielas un minerālmēslu cenas ievērojami paaugstinājušās. Vairs nevaru atļauties saimniekot. Turklāt 76. gads iet. Iespējams, brāļa dēls atgriezīsies no Anglijas un turpinās apstrādāt senču zemi,» cer codietis, saglabājot gaišu skatu uz dzīvi.
