Zemkopības ministrs novadnieks Atis Slakteris trešdien, 6. novembrī, žurnālistiem rīkoja pēdējo preses konferenci. Tās ievadā viņš sacīja: «Neticu liktenim, ticu veiksmei».
Zemkopības ministrs novadnieks Atis Slakteris trešdien, 6. novembrī, žurnālistiem rīkoja pēdējo preses konferenci. Tās ievadā viņš sacīja: «Neticu liktenim, ticu veiksmei.»
Šonedēļ, 5. novembrī, apritēja divarpus gadu, kopš viņš vada Zemkopības ministriju (ZM). Ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece apstiprināja, ka Latvijas otrās brīvvalsts laikā tik ilgi šajā amatā nav bijis neviens zemkopības ministrs. A. Slakteris esot desmitais ministrijas vadītājs pēc kārtas. Viņš smaidīdams izteicās, ka neatklāšot vis noslēpumu un neteikšot, kā izdevies ministrēt ilgāku laiku par priekšgājējiem.
Ministrs atzinās, ka šo darbu pieņēmis kā lielu izaicinājumu. A. Slakteris atcerējās zemnieku 2000. gada protesta akcijas Grenctālē, kad no jaunā ministra tika prasītas atbildes, ko viņš nevarējis sniegt. Sajutis, kā sāp bargākā kritika, turklāt no savējiem.
Divi pēdējie darba gadi ministru iemācījuši nebaidīties ne no kā. «Man nav problēmu runāt ne ar vienu politisko spēku. Droši vien tādēļ esmu izvirzīts par Tautas partijas frakcijas vadītāju 8. Saeimā,» tā A. Slakteris.
Domājot par iesāktā turpinājumu, ministrs uzskata, ka šis ir nepiemērotākais brīdis ārlietu un zemkopības ministru maiņai, jo priekšā izšķiroši notikumi. «No Eiropas Savienības sarunu viedokļa Mārtiņš Roze pašlaik ir piemērotākais zemkopības ministrs,» sacīja A. Slakteris.
Ar labi veikta darba apziņu
Ministrs uzklausīja daudz vaicājumu. Amatvīrs uzskata: «Ir izdevies ļoti daudz. Kremt vienīgi, ka maz izdarīts kooperācijā, bez tās zemnieki nespēs noturēties lielajos tirgos. Labs piemērs ir «Latraps».» A. Slakteris stāstīja, ka ik gadu palielinājies lauksaimniecības subsīdiju apjoms, beidzot finansējums iedalīts arī nelauksaimnieciskās darbības atbalstam laukos. Viņš ir pārliecināts, ka subsīdijas jāpiešķir modernizācijai, kas nodrošina konkurētspēju, jo tā ir galvenā ceļā uz Eiropas Savienību. ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas sagatavotais materiālu apkopojums par ministra darba gadiem ir plašs, ar konkrētiem piemēriem. Bija jūtams, ka Atis Slakteris no ministra amata atvadās ar labi veikta darba apziņu.
Zemkopības ministra rīkotā preses konference ritēja jaukā gaisotnē. Žurnālistiem viņš dāvināja grāmatu «Lauki – Latvijas sirds», katram sarunas dalībniekam veltot īpašu ierakstu. Cienasta galdā bija zemes ļaudīm raksturīgi produkti – rudzu maize, kūpināta gaļa un medus.
Visi lauki nav lauksaimniecība
«Bauskas Dzīve» aptaujāja vairākus mūspuses lauku uzņēmējus, lai uzzinātu viņu domas par novadnieka darbu. Brunavas pagasta zemnieks Uldis Akmentiņš: «Svarīgi, lai ministrs saprot laukus. Slakteris nav gaisagrābslis, viņš zina, ko nozīmē dubļus brist. Ministrs pareizi nostādīja būtību, visi lauki taču nav lauksaimniecība. Tādēļ nevar prasīt vienai Zemkopības ministrijai sakārtot dzīvi laukos.»
Rundāles pagasta zemnieks Arvīds Kraņevskis uzskata: «Viens cilvēks neveido politiku, to dara kāds lielāks spēks. Visa mūsu lauksaimniecība vēl nav sakārtota, labvēlīgi nosacījumi ir lielo saimniecību attīstībai, nevis vidējām un mazām. Manuprāt, arī Latvijā līdzīgi kā Vācijā vajadzētu būt stiprām ģimenes saimniecībām.»
Inese Bartuševica, Viesturu pagasta zemniece, ir pārliecināta, ka zemkopības ministrs nav domājis, kā piepildīt tirgu ar Latvijā ražotu pārtiku. Viņasprāt, neviens amatvīrs Latvijā to neuzskata par svarīgāko uzdevumu.
