Bāriņtiesas priekšsēdētājam ar 2007. gada 1. janvāri nepieciešama otrā līmeņa augstākā izglītība jurista, pedagoga, sociālā darbinieka, psihologa vai ārsta specialitātē.
Bāriņtiesas priekšsēdētājam ar 2007. gada 1. janvāri nepieciešama otrā līmeņa augstākā izglītība jurista, pedagoga, sociālā darbinieka, psihologa vai ārsta specialitātē. Par bāriņtiesas locekļiem varēs ievēlēt personas, kurām ir pirmā vai otrā līmeņa augstākā izglītība.
Saeima 22. jūnijā trešajā lasījumā izskatīja un pieņēma Bērnu un ģimenes lietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Bāriņtiesu likums”. Tas nosaka bāriņtiesu tiesības un pienākumus, sadarbību ar citām institūcijām, lietu izskatīšanas teritoriālās piekritības principus un citus jautājumus. Likums jaunā versijā stāsies spēkā 2007. gada 1. janvārī.
Pašreizējais likums “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” pieņemts 1995. gadā un ir novecojis, mainoties situācijai valstī. Tā skaidro Taivo Trams, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktors.
Bāriņtiesu likumā ir precīzi norobežota bāriņtiesu kompetence, tiesības un pienākumi, kā arī precīzāk nosaukti lietu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas principi. Ir noteikts bāriņtiesu pienākums sadarboties ar citām institūcijām, tādējādi veicinot sadarbību bērnu tiesību aizsardzības un citos jautājumos.
Paplašināti bāriņtiesas pienākumi bērna ārpusģimenes aprūpes laikā, tādējādi situācijā, ja nepieciešams atvasi šķirt no vecākiem, vispirms būs jāmeklē iespējas to ievietot audžuģimenē vai nodot aizbildnim. Tikai tad, ja tas nav iespējams, ir pieļaujama ievietošana bērnunamā. Pašlaik spēkā esošajā likumā tas nav noteikts.
Gadījumos, kad vecākiem tiek atņemtas bērna aprūpes tiesības, bāriņtiesai pēc gada ir jāizvērtē, vai ir saglabājušies aprūpes tiesību atņemšanas iemesli. Līdzšinējais likums paredzēja sešu mēnešu termiņu izvērtēšanai, vai bērnam iespējams atgriezties ģimenē.
