Eiropas Savienības dalībvalstu līderi 9. martā vienojās par to, ka 2020. gadā piektā daļa no ES saražotās enerģijas jāiegūst no atjaunojamiem energoresursiem, piemēram, vēja, ūdens, saules un biomasas.
Eiropas Savienības dalībvalstu līderi 9. martā vienojās par to, ka 2020. gadā piektā daļa no ES saražotās enerģijas jāiegūst no atjaunojamiem energoresursiem, piemēram, vēja, ūdens, saules un biomasas.
Atjaunojamās enerģijas ziņā Latvija pašlaik ir pirmrindniece, tās īpatsvars ir 36% no kopējā energoresursu patēriņa. Tas ir teicams rādītājs, ja salīdzinām, piemēram, ar Franciju, kur atjaunojamie energoresursi veido tikai 6%, tā “Bauskas Dzīvi” informē Žaneta Vegnere, Eiroparlamenta Eiropas Tautas partijas un Eiropas demokrātu grupas preses sekretāre.
“Latvija pat ar strauju ekonomisko izaugsmi un energoresursu patēriņa palielināšanos spēs pildīt ES noteikto mērķi. Problēmas varētu rasties tad, ja Eiropas Komisija nenodrošinās sabalansētu 20% atjaunojamās enerģijas mērķa izpildi starp dalībvalstīm. Nosakot, kāds atjaunojamās enerģijas īpatsvars katrai dalībvalstij būs jānodrošina, jāņem vērā dalībvalstu jau sasniegtais šajā jomā un ekonomiskās izaugsmes specifika,” uzsvēra Eiroparlamenta deputāts Valdis Dombrovskis (JL).
V. Dombrovskis uzskata, ka paralēles šeit var vilkt ar neseno Eiropas Komisijas lēmumu vairāk nekā divas reizes samazināt Latvijas pieprasīto siltumnīcas efekta izraisošo gāzu emisiju apjomu 2008. – 2012. gadam. No visām ES dalībvalstīm tieši Latvijā ir zemākais siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu līmenis uz vienu iedzīvotāju, Latvija jau ir vairākkārt pārsniegusi savas Kioto saistības. Neraugoties uz to, Latvijai Eiropas Komisija nav piešķīrusi pat pusi no pieprasītās emisiju kvotas, bet vecajām ES dalībvalstīm, kas nepilda Kioto kolektīvās saistības, emisiju kvotas tiek palielinātas.
