Tās gan bija vienreizējas «gonkas», nu tiešām labs un azartisks pasākums – tādus izteicienus dzirdēju pēc Eiropas čempionāta autokrosā Bauskas posma no daudziem skatītājiem.
Tās gan bija vienreizējas «gonkas», nu tiešām labs un azartisks pasākums – tādus izteicienus dzirdēju pēc Eiropas čempionāta autokrosā Bauskas posma no daudziem skatītājiem. Tautas nama mākslinieks Laimonis Šulcs vakarrīt man atzinās, ka pirmo reizi apmeklējis autokrosu Mūsas trasē. Sižetiski asu brīžu tur bijis pārpārēm. Malači tie, kas šīs grandiozās sacensības sarīko.
Paši «malači» gan pēc čempionāta, bezspēkā krēslos atkrituši, pateica, ka «viss, vairs neko nerīkos». Pieci seši entuziasti, iesaistot sievas un bērnus, ieliekot savu naudu un laiku, sarīko Eiropas čempionātu. «Par to, ko mēs te tērējam, ar ģimenēm varētu aizdoties uz Spāniju atpūsties,» skumji secina Gūrijs Bulle. Ne Latvijas valstij, ne rajona un pilsētas pašvaldībai nav nekādas intereses, ne mazākās vēlmes atbalstīt. Visur citur, Eiropas čempionāta posmus rīkojot, orgkomitejā vien ir ne mazāk kā 40 personu…
Atceros pagājušā gada čempionāta noslēguma posmu Itālijā, Madžorā. Tur pilsētas mērs Eiropas labākajiem autokrosistiem rīkoja pieņemšanu – bija suminājuma runas, vīns, pavisam pieticīgas uzkodas, mūzika un dejas. Nekas grandiozs, bet mīļš akcents, kas radīja noskaņu, ka vietējais reģions un tā iedzīvotāji prot novērtēt faktu – pie viņiem rīko Eiropas mēroga čempionātu. Mums tā visa trūkst.
Tomēr lielāka bēda, ka vīzu noformēšana un darbs ar Latvijas konsulātiem un vēstniecībām arī atstāts «pašu slīcēju rokās». Tā nu ir valstiska lieta. Nedomāju, ka Pēterim Neikšānam vai Gūrijam Bullem būtu jāmeklē paziņas, kam sieva vai meita strādā Ārlietu ministrijā, lai sportistiem un sporta komisāram izkārtotu atļaujas ierasties čempionātā. Finansējums. Latvijas Sporta pārvalde solījusi 500 latu, tā arī palicis tikai solījums… Protams, esam nabadzīga valsts, autokrosa čempionāta Mūsas posma rīkotāji to zina, tālab piesaista sponsoru naudu un tādus pašus Bauskas puses patriotus, kuri darbu paveic gandrīz par baltu velti. Bet tā nevar turpināties mūžīgi. Tāpēc arī tik augstas klases autosportista kā Helmuts Vilds atzinīgi novērtētās autokrosa trases nākotne var būt apdraudēta.
Latvijas Televīzijā visa valsts bija lieciniece latviešu autosportistu lielajai meistarībai. Eiropas labāko desmitniekā A finālā brauca seši latvieši. Vai šis sporta veids un tā rezultāti nav atbalsta vērti? Čehijas nacionālās izlases dalībniekiem katram no valsts budžeta ik gadu tiek piešķirts 800 tūkstoš čehu kronu (aptuveni 16 tūkstoš latu), lai varētu gatavoties sacīkstēm un tajās startēt. Ja Eiropas čempionātos sportists ieņem jebkuru vietu līdz astotajai, viņam šī nauda arī paliek. Tā man pastāstīja kolēģis no čehu autožurnāla. Tāpēc jau čehu bagijistiem tik labi sokas.
Diemžēl Mūsas trase masu saziņas līdzekļu un sabiedrības uzmanības centrā ir tikai vienreiz gadā, par tās problēmām un potenciālu plašāk netiek ne domāts, ne spriests. Bet īstenībā tā taču ir īpaša zīme Bauskas rajona un visas Latvijas tēlā. Jau gadiem ilgi autosporta profesionāļi to nosauc par labāko Eiropā. Un kas mums te no tā? Ne algas lielākas, ne pabalsti… Šķiet, īstā vieta teicienam par pravieti, kurš savā zemē netiekot cienīts.
