Mēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti, brīdinām, ka:
pēdējo nedēļu saslimstības ar «Covid-19» rādītāji skaidri parāda, ka epidemioloģiskā situācija ievērojami pasliktinās. Saslimstības pieaugums vērojams visā valsts teritorijā un gandrīz visās iedzīvotāju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un jauniešu vidū;
Latvijā aptuveni 90% gadījumu izplatīts ir «Covid-19» celms B.1.1.7 jeb daudz lipīgākais vīrusa variants. Sekas epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanas gadījumā var būt smagākas, tādēļ jāizvairās no tikšanās ar cilvēkiem ārpus savas mājsaimniecības, jāstrādā attālināti, ja tas ir iespējams, un jāievēro citi drošības pasākumi;
pašlaik saslimstības kumulatīvais 14 dienu rādītājs (435 «Covid-19» gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju) ievērojami pārsniedz vidējo saslimstības apmēru Eiropas Savienības valstīs (340) un atbilst pagājušā gada decembra epidemioloģiskajai situācijai, kurā tika izsludināta ārkārtējā situācija medicīnā, un valdība bija spiesta ieviest striktus drošības pasākumus. Ārkārtējā situācija medicīnā ir kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar «Covid-19» izplatības ierobežošanu.
Slimību profilakses un kontroles centrs uzsver, ka saslimstības pieaugums no nedēļas uz nedēļu kopš aprīļa sākuma bijis 35,5%. Bet pagājušās nedēļas kāpums pret iepriekšējo nedēļu ir visintensīvākais – 11,4%. Pēdējās divās nedēļās saslimstības pieaugums novērots visās vecuma grupās, izņemot 70 gadi un vairāk, kas skaidrojams ar vakcinācijas ietekmi. No aprīļa sākuma turpina palielināties saslimšana bērnu vidū līdz 18 gadiem, sociāli ekonomiskās vecuma grupās no 20 līdz 69 gadiem, bet visizteiktākais pieaugums pēdējo divu nedēļu laikā ir vecuma grupā 15 – 50 gadi. Arī «Covid-19» infekcijas reproduktivitātes koeficients ir 1,09, kas pārsniedz robežu «1», tādējādi tas liecina par infekcijas izplatīšanās pieaugumu. Viens no saslimstības palielināšanās iemesliem, kas novērots vairākās valstīs un tagad arī Latvijā, ir B.1.1.7 parādīšanās ar augstāku izplatīšanās spēju, kad inficēta persona inficē lielāku cilvēku skaitu, nekā inficējoties ar iepriekš cirkulējošiem vīrusa celmiem. Cits svarīgs iemesls, kas veicina «Covid-19», gaisa pilienu infekcijas, izplatīšanos sabiedrībā ir sociālās distancēšanās pasākumu neievērošana, pieaugot cilvēku mobilitātei, kontaktiem klātienē, kā arī citu piesardzības pasākumu nepietiekama ievērošana.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece, profesore Jana Pavāre: «Pieaugot saslimstībai pārējā sabiedrībā, palielinās saslimstība arī bērnu vidū. Pieņēmums, ka bērni ar «Covid-19» neslimo vai slimo vieglā formā, ir ļoti maldīgs. Ar «Covid-19» slimojošo bērnu un jauniešu skaits, kuriem nepieciešama ārstēšana slimnīcā, kopš janvāra ir stabili pieaugošs. Līdz šim jau 80 bērniem ar akūtu «Covid-19» bijusi nepieciešama ārstēšana Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Bērniem slimības gaita mēdz būt smaga, pat ar neiroloģiskām komplikācijām.»
Mēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti, aicinām:
iedzīvotājus būt maksimāli piesardzīgiem savās ikdienas gaitās, jo pašlaik inficēšanās ar «Covid-19» vērtējama kā ļoti augsta;
labi apzinoties sabiedrības nogurumu no «Covid-19» un vēlmi atgriezties iespējami normālā ikdienas dzīvē, izprast, ka pašlaik – pie nepārprotamas situācijas pasliktināšanās – nav pieļaujama drošības pasākumu mazināšana. Tas izraisītu vēl straujāku saslimstības pieaugumu, kas rezultētos gan slimnīcu pārslodzē, gan mirstības pieaugumā.
