Ārsts Uģis Zeltiņš Bauskas slimnīcu sāka vadīt 2002. gada 28. martā. Profesionālam anesteziologam bija jākļūst par 268 darbinieku «bosu», iestādes saimniecisko vadītāju, attīstības ideju ģenerētāju, līdzekļu piesaistes iespēju meklētāju.
Ārsts Uģis Zeltiņš Bauskas slimnīcu sāka vadīt 2002. gada 28. martā. Profesionālam anesteziologam bija jākļūst par 268 darbinieku “bosu”, iestādes saimniecisko vadītāju, attīstības ideju ģenerētāju, līdzekļu piesaistes iespēju meklētāju.
Bauskas slimnīcai Zemgalē ir daudzprofilu lokālās ārstniecības iestādes statuss ar plašām diagnostikas iespējām. Kopš Uģis Zeltiņš vada slimnīcu, regulāri tiek veikts remonts kādā no struktūrvienībām, iegādātas mūsdienīgas izmeklēšanas iekārtas.
Kā pašvaldības bezpeļņas organizācijas SIA “Bauskas pilsētas slimnīca” valdes loceklis Uģis Zeltiņš vērtē iestādi?
– Slimnīcas darbs ir stabils. Notiek resertifikācija, kopš iepriekšējās pagājuši pieci gadi. Uzskatu, ka ārstniecības iestāde atbilst Ministru kabineta noteikumu prasībām.
Grūtības mums ir tādas pašas kā citur Latvijā. Noveco profesionālie darbinieki, jauni vietā nenāk. Lai 2014. gadā valstī būtu pašreizējais dakteru skaits, ir vajadzīgi 1500 jaunu ārstu, kuru sagatavošana augstskolā līdz kvalifikācijas iegūšanai ilgst desmit gadu. Bet tik daudz mediķu pašlaik nestudē.
Krīze būs, nav ko noliegt, un pacienti to jutīs. Neteikšu, ka no darba mūsu slimnīcā cilvēki aiziet masveidā, tā nav, bet jauni dakteri vajadzīgi visās specialitātēs, piecas sešas profesionālas medicīnas māsas mums ir nepieciešamas kaut šodien.
Darbu ierobežo kvotas – tas, cik finanšu līdzekļu drīkstam izlietot. Divos gados esam pārtērējuši 90 000 latu, ko mums neviens neatdos, bet palīdzība cilvēkiem jāsniedz, to nedrīkst atteikt.
Vai tam ir nozīme, kur atrodas slimnīca?
– Protams, Bauskas slimnīca šajā lielās satiksmes maģistrāles posmā ir vienīgā, un neatliekamās palīdzības dienests to jūt. Mums vispār ir liela apkalpes zona – rajonā ir 53 tūkstoši iedzīvotāju. Citur daudz mazāk: Dobeles slimnīcai ir 42 tūkstoši, Saldus slimnīcai – 38 tūkstoši, Alūksnes slimnīcai – 26 tūkstoši.
Vai ar to izskaidrojamas prāvās – no 37 900 latiem 2004. gadā līdz 303 tūkstošiem 2006. gadā – valsts budžeta investīcijas Bauskas slimnīcā?
– Tā ir normāla valsts politika medicīnā. 17 neatkarības gados jauna slimnīca uzcelta tikai Kuldīgā, visas pārējās ir jālāpa, jāremontē un jārekonstruē. Mūsu slimnīca ir saņēmusi finansiālu atbalstu arī no Bauskas rajona Padomes, pilsētas Domes, uzņēmējiem, piemēram, “Unibankas”.
Veicot grozījumus valsts budžetā, Bauskas slimnīca līdzekļus saņēmusi tieši pēc Tautas partijas frakcijas deputātu pieprasījuma. Tautas partijas biedrs esat arī jūs. Tātad gluži bez politikas šis atbalsts nav.
– Neesmu piešķīris tam īpašu nozīmi. Vai kādam ir kļuvis sliktāk tāpēc, ka naudas piešķiršanu jaunam jumta klājumam panāca Tautas partija? Ne jau man tā nauda – slimnīcai, pacientiem. Visas ārstniecības iestādes ir saņēmušas investīcijas.
Vai ir kāda nozīme, ka jūs esat arī Bauskas domnieks? Vai tas palīdz “bīdīt” idejas, panākt naudas piešķiršanu?
– Protams, es cenšos to darīt, bet nav bijis sīvi jācīnās, pašvaldība, kolēģi deputāti izprot situāciju.
Vai darbs Domē ir palīdzējis izprast, kā veidojas vietējās varas budžets, ko var gribēt, cik var tērēt?
– Sākumā tiešām nesapratu, kāpēc tik daudz naudas Dome piešķir izglītības iestādēm, jo nezināju, ka visi skolu un bērnudārzu uzturēšanas izdevumi ir pašvaldības ziņā. Veselības ministrs Vinets Veldre uzskata, ka arī par medicīnas iestādēm vietējai varai būtu jāgādā vairāk. Pašlaik likums par pašvaldībām paredz tikai nodrošināt pieejamību. Apmēram tā, lai var aiziet un atvērt durvis. Viss pārējais atbalsts ir tāds labas gribas žests. Ja dod naudu – labi, ja nedod – jāpiecieš. Tas nav īsti pareizi.
Bauskas slimnīca 2006. gadu ir beigusi ar 60 tūkstoš latu peļņu. Kas tā par naudu bezpeļņas organizācijai?
– Nekādas mistikas te nav. Ja 29. decembrī Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra ieskaita slimnīcai naudu, algas nākamā gada pirmajiem mēnešiem, šie līdzekļi uz 1. janvāri parādās kā pārpalikums, tātad peļņa.
Varbūt arī peļņas nodokli par to maksājat?
– Protams, esam spiesti maksāt. Tāds ir likums. Arī par investīcijām, kas ienāk pēc konkursa, un tad, ja nevaram līdz gada beigām to iztērēt. Līdzīgi ir arī ģimenes ārstu praksēm.
Vai ir bijusi iespēja papildināt zināšanas tieši uzņēmuma vadībā?
– Rudenī man jāaizstāv maģistra darbs Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Otro gadu tur mācos.
Kāds ir jūsu vadītāja darba stils? Vai katru rītu izstaigājat slimnīcu, pamanāt, kur kāds snauž, kurš pļāpā pa telefonu, dzer kafiju? Kā izpaužas Zeltiņa “stingrā roka”?
– Slimnīcā visus darbiniekus pazīstu, jo te strādāju 29 gadus. Katram ir savi pienākumi, sistēma funkcionē, un man nenākas kādu izspiegot. Manā ziņā ir plānošana, stratēģija, prioritāšu izsvēršana. Arī ārstu ikdienas piecminūtēs ne vienmēr piedalos, to dara vietniece medicīniskajos jautājumos.
Jūsu sieva ir medicīnas māsa intensīvās terapijas nodaļā. Vai mājās arī runājat par darbu?
– Nevajadzētu, bet iznāk, jo arī pats četras piecas diennakts dežūras mēnesī strādāju par anesteziologu. Gan tāpēc, lai nezaudētu kvalifikāciju, gan tāpēc, ka anesteziologu katastrofāli trūkst.
Pieci gadi vadītāja darbā. Kāds bijis šis laiks – zemē nomesti gadi praktizējošam ārstam Uģim Zeltiņam vai jaunas zināšanas, pieredze?
– Tas bijis ļoti interesants laiks, kas pagājis nemanot. Ļoti daudz esmu iemācījies, un tas ir vērtīgi. Ir gandarījums, ka izdevies ieviest jaunu tehnoloģiju, piecos gados izdarīts daudz – sakārtotas ēkas, telpas. Arī apkārtne sakopta.
***
Viedokļi
– Armands Pilickis, ķirurgs: “Uģis Zeltiņš ir profesionālis anesteziologa darbā un saimniecisks vadītājs. Pārmaiņas ir redzamas. Viņš pakāpeniski un mērķtiecīgi strādā, lai slimnīca attīstītos.”
– Ārija Gaile, Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētāja: “Lai gan 2002. gadā Uģi Zeltiņu neatbalstīju kā slimnīcas direktoru, tagad, kad noiets noteikts posms, es slimnīcas vadītāja darbu vērtēju pozitīvi. Uģis Zeltiņš iegulda lielu darbu SIA “Bauskas slimnīca” attīstībā. Par to paldies viņam.
