Beidzot arī mūsu pilsētai būs atklātnes ar vēstures un arhitektūras objektu fotogrāfijām, uzlīmes un suvenīrbloknoti.
Beidzot arī mūsu pilsētai būs atklātnes ar vēstures un arhitektūras objektu fotogrāfijām, uzlīmes un suvenīrbloknoti.
Pēc SIA «Tipo-Print» iniciatīvas sākta jauna projekta īstenošana. Darbā iesaistījušies arī Novadpētniecības un mākslas muzeja speciālisti.
Vienā attēlā – senatne un mūsdienas
Stimuls darbam radies, veicot Minhauzena muzeja pasūtījumu. Dizainu pastkaršu sērijai, kas ataino tūristu iecienīto objektu Duntē, veidojuši baušķenieki Inese un Dairis Hofmaņi. Fotoattēlu autors ir viens no mūsu pilsētas pazīstamākajiem fotoamatieriem – Andris Indriks, SIA «Tipo-Print» direktora vietnieks.
Apspriežot aktuālo jautājumu par iespieddarbu trūkumu, kuros tiktu popularizēta Bauskas senatne un mūsdienas, domubiedru grupa ķērusies pie darba. SIA «Tipo-Print» datorgrafiķes Ineses Mežkazes arhīvā jau ir vairāki desmiti Bauskas skatu. Atliek izvēlēties raksturīgākos un saskaņot tos ar Novadpētniecības un mākslas muzeja piedāvātajiem vēsturiskajiem fotouzņēmumiem. Inese stāsta: «Vienā atklātnē tiks atspoguļota pilsētas pašreizējā panorāma vai atsevišķs arhitektūras objekts un neliels attēls no muzeja fondiem. Fotogrāfiju kolekcija muzejā ir bagātīga. Daļai attēlu piemīt milzīga kultūrvēsturiska nozīme, jo pagājušā gadsimta 20. – 30. gados fiksētās vietas mūsdienās grūti atpazīt – ēkas ir nojauktas vai pārbūvētas. Projekta darba grupā strādā muzeja vēstures speciālists Aigars Urtāns. Viņam uzticēts atlasīt fotogrāfijas, ko varētu izmantot jaunu pastkaršu veidošanai.»
Prognozē intereses palielināšanos
Datorgrafiķe I. Mežkaze domā, ka latvieši, atšķirībā no ārvalstniekiem, ir diezgan vienaldzīgi pret skatu kartītēm. Pie mums nav pieņemts sūtīt pastkartes draugiem un paziņām, informējot par pilsētu un apdzīvotu vietu apmeklējumu. Tomēr Inesei Mežkazei šķiet, ka īstā atklātņu renesanse vēl tikai sāksies.
Lielu interesi par šo iespieddarbu veidu izraisījis par 2000. gada skaistāko grāmatu atzītais izdevums «Rīga senajās pastkartēs». «Tas ir ekskluzīvs, krāšņs un dārgs izdevums, kas vienkāršiem interesentiem vispār nav pieejams. Ja grāmatnīcā atrodas kāda laipna pārdevēja, tad vairāk nekā 40 latu vērto krājumu laimējas pašķirstīt,» secina Inese.
Ievēro nepatīkamas pārmaiņas
Fotogrāfs Arnis Indriks atzīst, ka uzdevums fiksēt mūsu pilsētas raksturīgos «vaibstus» izrādījies visai sarežģīts. «Pirmajā dienā, staigājot pa pilsētu ar fotoaparātu, jutos šokēts,» Arnis neslēpj izbrīnu. «Laika taupīšanas nolūkos gandrīz desmit gadu esmu braukājis tikai ar auto, tāpēc palikušas neievērotas nepatīkamās pārmaiņas, kas skārušas pilsētu. Lai kā mēs negribētu atzīt, taču jāskatās patiesībai acīs – Bauska ir izpostīta un nesakopta. Rīgas ielas koka apbūve ir pagalam. Diezin vai tur iespējams ko glābt. Aiz fasādēm ar izdauzītiem logiem atklājas pielūžņoti pagalmi, salauzti žogi un nožēlojami šķūņi. Droši vien, diendienā vērojot šos skatus, cilvēki jau pieraduši un samierinājušies.
Es negrasos komentēt mūsdienās celto sabiedrisko ēku arhitektūru, taču kopti zālieni vai prasmīgi veidoti dekoratīvi stādījumi jebkuru vienmuļu objektu varētu «atdzīvināt». Arī tie ir liels retums.
Drūmās posta ainas taču nevar atspoguļot atklātnēs. Kas tādas pirks? Savas fotoekspedīcijas pa Bausku turpinu ar cerību atrast pievilcīgākus skatus.»
Projekta darba grupa līdz vasaras sākumam paredz laist klajā četras atklātnes. Divas būs veltītas Bauskai, pa vienai – Rundāles un Bauskas pilij. Pastkaršu sērijas izdošanu paredzēts turpināt.
