Bauskas Domes deputāti jau divās vides un attīstības komitejas sēdēs izskatīja priekšlikumus par atkritumu apsaimniekošanas cenu paaugstināšanu pilsētā.
Bauskas Domes deputāti jau divās vides un attīstības komitejas sēdēs izskatīja priekšlikumus par atkritumu apsaimniekošanas cenu paaugstināšanu pilsētā. Lēmums vēl jāpieņem Domes sēdē.
Ar nozares attīstību iepazīstina Bauskas pilsētas pašvaldības uzņēmuma «Komunālie pakalpojumi» (KP) direktors Egils Pukinskis: «Pašlaik Bauskā maksa par atkritumu apsaimniekošanu ir viena no zemākajām valstī, līdz ar to galvenais šīs nozares darbu veicējs, uzņēmums «Komunālie pakalpojumi», zaudē konkurentiem pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanā. Pašreizējie tarifi apstiprināti 1997. gadā. Četros gados augušas elektroenerģijas, degvielas cenas, valstī paaugstināta minimālā alga.»
Kurš darbs jums pašlaik ir vissvarīgākais?
– Jāsāk ar atkritumu konteineriem, kurus pašlaik pērk klienti. Pareizāk būtu, ja konteinerus novietotu un uzturētu apsaimniekotājs, šajā gadīju- mā KP. Lai iegādātos nepieciešamos jaunā tipa plastmasas konteinerus, nepieciešami līdzekļi. Ja Dome piekritīs maksas paaugstinājumam, tā būs garantija, ka KP varēs ņemt kredītu nozares attīstībai, tehnikas iegādei.
Vai jūsu uzņēmums apkalpo visus baušķeniekus?
– Tā ir vēl viena kopā ar pašvaldību risināma problēma. Mūsu pilsētas daudzdzīvokļu mājās ir ieviesta apmierinoša kārtība, bet no visām Bauskas privātmājām līgumus par atkritumu izvešanu noslēguši aptuveni 25 procenti. Kur atkritumus liek pārējie 75 procenti māju saimnieku? Liela daļa tos nes, ved uz daudzdzīvokļu māju pagalmos izvietotajiem konteineriem, par to, protams, neko nemaksājot. Ir jāpanāk, lai šī 25 procentu robeža tiktu paaugstināta. Jaunās atkritumu apsaimniekošanas kārtības mērķis ir aptvert visus pilsētas privātmāju īpašniekus.
Vai tas ļaus arī Bauskā sekmīgi ieviest šķiroto atkritumu savākšanas metodi?
– Noteikti. Tādējādi samazināsies atkritumu negatīvā ietekme uz vidi, optimālāk varēs izmantot atkritumu izgāztuvi. Domājot par nākotnē paredzamo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģiona izveidi, iespējams, ka tiks veidota vienota Zemgales izgāztuve, piemēram, kaut kur Jelgavas rajonā.
Ja mums jau būs ieviesta šķirotā atkritumu savākšana, tad mazāku atkritumu daudzumu nāksies vest uz tālo izgāztuvi, mazāk līdz ar to arī maksāt. Tāpēc svarīgi pēc iespējas ātrāk nodalīt otrreizējās pārstrādes atkritumus un pašiem tikt ar tiem galā.
Visi projekta aprēķini ir veikti laikam līdz 2006. gada 31. decembrim. Vērā ņemta arī 2005. gadā iespējamā Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā (ES).
Kādēļ tomēr izdevīgāk šo darbu veikt pašiem, nevis, piemēram, kādai Rīgas firmai?
– Mums rajonā ir sava izgāztuve, viena no labāk aprīkotām un uzturētām vecajām izgāztuvēm valstī. Šīs nozares esamība nodrošina darba vietas vietējiem cilvēkiem, pašvaldības kasē nonāk nodokļi. Arī vietējo cilvēku attieksme pret darbu savā vidē būs labāka nekā svešajiem. Ja tagad šo no- zari atdosim citiem, pēc pāris gadiem sekos cenu paaugstināšana, bet monopolistam iebilst neko nevarēs. Ja lūkojamies ļoti tālā nākotnē, valstī varētu būt trīs četri lieli atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, bet mums ir jādomā un jāstrādā šodienai un tuvākajiem gadiem. Mēs, mazās firmas, varētu būt sava veida amortizatori, kas iedzīvotā- jiem nodrošinās mazsāpīgāku pāreju uz jauno kārtību.
Iepazīstiniet iedzīvotājus ar uzņēmumā «Komunālie pakalpojumi» 2000. gadā izstrādāto projektu par dalīto atkritumu savākšanu!
– Bauskā šādu pirmapstrādes centru izveidot ir ekonomiski izdevīgi, jo tam paredzēts izmantot bijušo degvielas uzpildes staciju nr. 17 Codes pagastā. Bauskā 30 vietās tiks uzstādīti trīs konteineri: stiklam, papīram un iepakojumam. Pēdējā varēs mest plastmasas pudeles, tetrapakas, arī konservu bundžas, visu veidu kārbas.
Atkritumi no šiem konteineriem tiks vesti uz pirmapstrādes centru. Iepakojuma konteineru saturu tur papildus šķiros pārstrādei paredzētajos atkritumos un pārējos. Tos, ko vairs nevarēs pārstrādāt, vedīs uz izgāztuvi. Bet šādu atkritumu vairs nebūs tik daudz kā līdz šim. Centra teritorijā paredzēts izvietot vēl vairākus konteinerus, kur iedzīvotāji varēs paši atvest un novietot atkritumus, attiecīgi tos sašķirojot. Te varēs vest visu, sākot no stikla un plastmasas pudelēm līdz vecām mēbelēm, televizoriem vai datoriem. Mūsu speciālisti tos demontēs, derīgās lietas savāks, pārējo vedīsim uz izgāztuvi vai pārstrādi. Pie tam iedzīvotājiem, atvedot šeit atkritumus, nekas nebūs jāmaksā.
Vai tomēr nevajadzētu noteikt kaut nelielu, simbolisku samaksu, jo kādam tomēr par šo darbu būs jāmaksā?
– Vācijas pieredze liecina, ka dalītā atkritumu savākšanas sistēma ir dzīvotspējīga tikai tad, ja tā ir ērta un ekonomis- ki izdevīga iedzīvotājiem. Nu nestaigās neviens ar tukšu pudeli pa pilsētu un nemeklēs konteineru, cilvēki arī nemaksās par to, lai šo pudeli kāds paņem. Tādēļ izdevīgi īstenot ideju par sadarbību ar «Latvi- jas zaļo punktu» (LZP) – organizāciju, kas Latvijā jau uzsākusi savu darbu. Sadarbības pamatā ir paredzēts līgums starp Bauskas pilsētas Domi un «Latvijas zaļo punktu». Arī mūsu uzņēmums slēgs līgumu ar šo organizāciju. Šajos līgumos tad arī tiks precizēts LZP finansiālais atbalsts šķirošanas sistēmas darbības nodrošināšanai.
Fakti
ES nosacījumi atkritumu pārstrādē: 2006. gadā jāpārstrādā 70 procentu stikla, 60 procentu papīra, kartona, 50 procentu metāla, 20 procentu plastmasas iepakojuma.
