Atkritumu saimniecības sakārtošanā Bauskā ieinteresētas vietējās amatpersonas, darbus līdzēt solās veikt arī SIA «Latvijas Zaļais punkts».
Atkritumu saimniecības sakārtošanā Bauskā ieinteresētas vietējās amatpersonas, darbus līdzēt solās veikt arī SIA «Latvijas Zaļais punkts» (LZP).
Diskusijā, kas risinājās 20. februārī «Bauskas Dzīves» redakcijā, maz bija pretrunu un iebildumu. Dominēja vēlme sadarboties, sakārtot saimniecību, lai ieguvēji visupirms būtu baušķenieki.
Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile stāstīja, ka Domes sēdē janvārī spriests par sadzīves atkritumu savākšanas tarifu apstiprināšanu, nosakot viena kubikmetra atkritumu savākšanas un izvešanas maksu Ls 3,40. Aprēķināts, ka vidēji viens cilvēks gadā saražo 1,2 kubikmetrus sadzīves atkritumu. Tādējādi gadā viņam būtu jāmaksā Ls 4,08, mēnesī – 34 santīmi. Domes sēdē 24. janvārī noteikta maksa par kubikmetru, bet nav pilsētas Domes lēmuma, ka no 1. marta būs jāmaksā 34 santīmi. Šis jautājums vēl ir jāapspriež.
Ar 4500 latiem nepietiks
Priekšsēdētājai bija savs viedoklis arī par iebildēm, ka atkritumu apsaimniekošanas līgumus noslēgusi tikai ceturtā daļa individuālo māju īpašnieku: «Pārzinot Bauskas pilsētu, secinu – ja simtprocentīgi visi privātmāju īpašnieki maksās, tad šī summa nebūs lielāka par 4500 latiem. Tā ir nepietiekama, lai atrisinātu atkritumu saimniecības problēmas.» Viņasprāt, informācija, ka individuālo māju īpašnieki savus atkritumus ber daudzdzīvokļu māju tuvumā esošajos konteineros, ir tikai runu līmenī. «Visi runā, bet man nav neviena konkrēta ziņojuma, kad, kur, cikos un kāda automašīna piebraukusi pie konteinera un no tās izmesti atkritumi. Šīs problēmas risināšanā darbosimies kopīgi!»
Konteinerus uzstādīs bez maksas
Pašvaldības uzņēmuma «Komunālie pakalpojumi» direktors Egils Pukinskis skaidroja savas ieceres: «Privātmāju īpašnieki neslēdza ar mums līgumus, jo viņiem bija nepieņemama noteiktā maksa par konteinera iegādi. Slēdzot līgumu pēc 1. marta, īpašniekam nebūs jāpērk konteiners, mēs viņam to iedosim. No klientiem, kuri noslēguši līgumus līdz 1. martam, piedāvāsim atpirkt konteinerus, protams, novērtējot to pašreizējo stāvokli. Ja kāds negribēs mums konteinerus pārdot, tie paliks īpašniekiem. Mēs personīgi ieradīsimies pie katra mājās un runāsim par līguma slēgšanu.»
Ir pamats šaubīties, vai konteineru uzstādīšana varētu sākties jau no 1. marta. It kā raito rīcības plānu bremzē neskaidrības par topošo sauso atkritumu šķirošanas centru Codes pagastā.
Ar codiešiem ir jāstrādā
Codes un Bauskas pašvaldībās iesniegta 466 codiešu parakstīta vēstule, kurā viņi ir pret šī centra būvi Codes pagastā. «Ar Codes iedzīvotājiem nav pietiekami strādāts,» atzīst Bauskas Domes izpilddirektors Jānis Mičulis. «Būs daļa iedzīvotāju, kas iebildīs pret jebkuriem argumentiem, un pārliecināt viņus nevarēs. Analoģija mums jau ir bijusi, būvējot bērnunamu «Annele», tagadējo degvielas uzpildes staciju «Statoil». Kad mēs codiešu argumentus varēsim atspēkot ar attiecīgu institūciju atzinumiem, aktiem, kompetentu iestāžu dokumentiem, ka tas nav kaitīgi videi, ka viss tiks izbūvēts atbilstoši stingrām ekoloģiskām un citām prasībām, tad arī pagasta deputāti nevarēs teikt: «Mēs vienkārši nevēlamies tāpēc, ka nevēlamies.»»
J. Mičulis atbildēja uz jautājumu, kāpēc darbi Codē notiek bez saskaņošanas ar pagasta padomi un bez būvvaldes atļaujas? «Pašlaik tiek veikts iekštelpu kosmētiskais remonts, teritorijas norobežošana, lai to neizdemolētu. Tam nevajag būvvaldes atļaujas. Angāra būvei pasūtīs projeku, tas tiks saskaņots visās institūcijās, kā to paredz likums. Būvdarbi tiks veikti, nepārkāpjot noteikumus.
Lai izbūvētu visu nepieciešamo codiešu ieteiktajā vietā Spiģos, diezin vai pietiktu ar 20 tūkstošiem latu, ko piešķīris Vides aizsardzības fonds. Papildu naudas Bauskas pilsētas un Codes pagasta budžetos nav. Tādējādi gan no ekonomiskā, gan vides aizsardzības viedokļa ieteiktais ir patiesi optimāls variants.»
Jāsāk ar skolām
SIA «Latvijas Zaļais punkts» valdes priekšsēdētāja Undīne Būde klāstīja, ko baušķenieki iegūs, ieviešot pilsētā šķiroto atkritumu savākšanu: «Izglītošanas darbs jāsāk skolās. Pie mācību iestādēm paredzēts izvietot pirmos krāsainos konteinerus. Ceram, ka bērni šo pozitīvo pieredzi nesīs mājās un baušķenieki izpratīs jaunās kārtības priekšrocības. «Grantiņu» izgāztuvē nonāks mazāk atkritumu, to ilgāk varēs lietot. Bauska kļūtu par pilsētu, kurā cilvēki māk un spēj progresīvi darboties, domājot ne tikai par šodienas materiālo labumu, bet par dabu kopumā. Tagad jāmaksā 23 santīmi, bet nākotnē varētu būt 34 santīmi par atkritumu kubikmetra izvešanu, tikai par 11 santīmiem vairāk. Tas tomēr ir ļoti minimāls cenas paaugstinājums. Mēnesī, piemēram, puspaciņa cigarešu jānosmēķē mazāk.
Atkritumu šķirošana, vākšana un pārstrāde valstī būs pēc pāris gadiem. Tagad baušķeniekiem ir iespēja to izdarīt, tērējot mazāk naudas, līdzekļus iegulda arī LZP. Jums ir cilvēks, kurš gatavs šajā darbā ielikt daudz enerģijas (norāda uz Egilu Pukinksi – V. A.), bet galu galā viņš paliek tas sliktais. Tas viss ir absolūti ačgārni, un process draud apstāties. LZP jau tagad dod naudu, lai Bauskā uzsāktu atkritumu šķirošanu un savākšanu. Tiklīdz pakalpojums būs pieejams, pilsētā būs krāsainie konteineri. Esam gatavi uzsākt iedzīvotāju izglītošanas darbu. Nav jēgas izvietot konteinerus, ja šķirošanas centra laukumu nepieņem sabiedrība. Ir izveidojies burvju loks.»
