Latvieši vienmēr zinās, kur ietaupīt kaut vienu eiro vai dažus centus. Diemžēl šī taupīšana bieži vien ir uz citu rēķina. Visspilgtāk tas redzams atkritumu jomā.
Pirmsskolas izglītības iestādes «Pasaulīte» kaimiņos esošo privātīpašumu iedzīvotāji pagājušajā nedēļā bija atstājuši bērnudārza teritorijā atkritumu maisus ar uzrakstu: «Pasakiet saviem bērnu vecākiem, lai nemet atkritumu maisus pie mājas! Mēs vaktēsim, kas to dara.»
Tā ir izplatīta prakse – «atkritumu pirāti» savas atliekas met kaimiņu un daudzdzīvokļu māju konteineros, kastēs, grāvjos, mežmalās, pat noskalo tualetes podā, aizdambējot visa nama kanalizāciju. Cietēji, kas godīgi maksā par atkritumu izvešanu, mēģina citus pieķert un kaunināt, taču bez rezultātiem.
Pirms atkritumu izvešanas sistēmas ieviešanas ļautiņus, kas dzīvo uz citu rēķina, bija vienkāršāk atrast– strīdi par to, kurš kuram pāri žogam izgāzis mēslu kaudzi, notika bieži, taču vainīgie bija zināmi. Tagad tas it kā notiek civilizētāk, bet realitātē mainījusies tikai forma – vēlme dzīvot uz cita rēķina palikusi.
Saeimas deputāti un ministriju ierēdņi laikam domā līdzīgi – jau vairāk nekā desmit gadus nespēj ieviest dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu. Varbūt vēlme iedzīvoties traucē likumdošanas varai? Ja parastais latvietis šādi ietaupa kaut vienu eiro, tad pie varas esošie droši vien sapņo par miljoniem.
Kamēr vieni taupa un citi pieņem lēmumus, sekas, kā vienmēr, jānovērš sētniekiem, kam jāvāc sasistās un izmētātās pudeles. Arī daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, kam jāmaksā par maisiem, ko «ekonomiski» domājošie sistemātiski izvadā pa svešām atkritumu kastēm.
