Lauku kapsētas ir pelnījušas apzīmējumu – apklusušo mūžu dārzi. Jo tie tiešām zied, pavasaros jau no tālienes saredzami kā baltas ievu kupenas. Savvaļas paparžu cēlie vēdekļi sargā balto maijpuķīšu kausiņus.
Lauku kapsētas ir pelnījušas apzīmējumu – apklusušo mūžu dārzi. Jo tie tiešām zied, pavasaros jau no tālienes saredzami kā baltas ievu kupenas. Savvaļas paparžu cēlie vēdekļi sargā balto maijpuķīšu kausiņus. Tajos paēnā ilgi glabājas rasas lāses, kas uzlūkojot viz gan kā pērles, gan asaras… Daba nav skopa un savvaļas ziedu un mētru sveicienus sūta arī tiem aizgājējiem, kuru kapu kopiņas sen jau neapciemo tuvinieki, kur soliņi un krusti sūnām apauguši un satrupējuši.
Šajās «Bauskas Dzīves» lappusēs lasītājs var atrast ziņas, cik kapsētu vispār ir Bauskas rajonā. Bija pārsteigums uzzināt, ka iepriekš neviens šādus datus nebija apkopojis. Gandrīz pusotra simta! Vai tas neiedveš bijību pret katru zemes pēdu?
Viens no retajiem kapu kalniņiem
Visskaistākie noteikti ir tie kapi, kur kāds no mūsu tuviniekiem radis mūža dusas vie- tu. Daudziem rajona iedzīvotājiem tāda ir Ceraukstes pagasta Ķīķerkalna kapsēta. Vēsturnieks Raitis Ābelnieks atgādināja, ka tas ir viens no retajiem kapu kalniņiem līdzenajā Zemgalē, jo šie kapi atrodas 34,5 metrus virs jūras līmeņa (salīdzinājumam: Bauska – 25 metrus). Ķīķerkalns ir viens no mērniecībā svarīgajiem mērīšanas punktiem, tāpēc šeit uzcelts tor- nis, stāstīja Pēteris Gabrilovičs, Valsts zemes dienesta speciālists. Līdz 1990. gadam karšu izgatavošana bijusi ārkārtīgi slepena, ar to nodarbojušies armijas speciālisti, un sakarnieku automašīnas zaļajā maskēšanās krāsā aiz Ķīķerkalna bijušas bieži manāmas.
Ceraukstes pagasta kapu pārzines pienākumus ceturto gadu veic Inita Gilberte. Pamazām, ar pagasta veterinārārsta Haralda Gailiša palīdzību top kapu plāni, lai skaidrība būtu par visām atdusas vietām, to lielumu un kapu plānojumu.
Nākas ieviest ierobežojumus
Ķīķerkalnu īpaši pievilcīgu dara reljefs un tiešām vieglā smilts. Kapu kopējiem vasarā vienīgā rūpe – tuvumā nav ūdensņemšanas vietas.
Par pirmajiem apbedījumiem Ķīķerkalna kapu vecajā daļā liecina senie metāla un marmora krusti, uz kuriem uzraksti gan krievu, gan vācu valodā no 19. gadsimta vidus un 20. gadsimta sākuma. Dažos kokos un krustos ložu šāvienu pēdas – atmiņas no Pirmā un Otrā pasaules kara. Tāpēc Ķīķerkalnā ar Nacionālo Daugavas Vanagu vietējās organizācijas spēkiem izveidota piemiņas vieta patriotiem, kuri cīnījušies par Latvijas brīvību.
Šajā kapsētā apglabāti arī daudzi netālās Bauskas iedzīvotāji. Inita Gilberte atzina, ka turpmāk nāksies šīs vēlmes ierobežot pagasta ļaužu interesēs, jo, kaut arī šī ir lielākā kapsēta pagastā, tā ir tikai 1,5 hektārus liela. Initai Gilbertei pašai mīļākie esot Ceraukstes pagasta Zaķīšu kapi. Tie ir nelieli, bet Initai jākopj vai katra kopiņa, jo tur apglabāti viņas radi vairākās paaudzēs.
Iekārto vietu piemiņas brīžiem
Pašā Mēmeles krastā atrodas dzejnieka Viļa Plūdoņa iekārtotie kapi, kur mūža mieru 1940. gadā radis arī klasiķis. Kapsētai vietu netālu no «Lejeniekiem» dzejnieks pats esot nolūkojis, bet ilgi nav varējis vienoties ar zemes īpašnieku, kurš negribējis to pārdot. Kapu vārtus, kas līdzinās baltam gulbim, esot projektējis Plūdoņa znots Ansis Bērziņš, stāstīja Signe Samsone, Lejenieku muzeja pārzine.
Plūdoņa kapos 2000. gada vasarā apbedīto tuvinieki uzstādījuši lielu krustu ar krustā sistā Jēzus tēlu. To iesvētījis mācītājs, un turpmāk šajā vietā notiks kapu svētki. Šeit atdusas daudzi šīs puses zemkopji, kultūras darbinieki, pedagogi. Šķiet, ka zeme kādreizējā palienes pļavā ir auglīgāka nekā smilts, jo pat koku paēnā kapu mētras uz kopiņām aug biezas un kuplas.
Par ūdens trūkumu nav jāsūdzas
Otrpus Bauskas – Rundāles pagastā – atrodas Važītes kapi. Tos dēvē par ievērojamāko dzimtu enciklopēdiju. 2,2 hektārus lielā kapsēta ir bagāta ar daudziem skaistiem pieminekļiem. Pelēkais laukakmens par piemiņas zīmi šeit kalpo ne sliktāk kā marmora ciļņi. Arī Važītes kapus ļoti iecienījuši baušķenieku tuvinieki. Tāpēc Rundāles pagasta padome pašlaik mēģina rast vienošanos ar Bauskas Domi par līdzdalību kapsētas apkopšanā un uzturēšanā.
Jaunu kapa vietu ierādīšanai jāmeklē Važītes kapu sardze Ināra Ābele, kura dzīvo Ziedoņos, bet viņai diemžēl mājās nav telefona, sacīja Rundāles pagasta padomes sociālā darbiniece Zina Ziemele. Tuvinieku ērtībām kapu teritorijā iekārtotas divas akas, un par ūdens trūkumu jāžēlojas tikai ļoti sausās vasarās.
Toties atkritumu vaļņi ap Važītes kapiem aug augumā. Apglabāto tuvinieki par to pauduši neapmierinātību arī «Bauskas Dzīvei». Taču gluži no gaisa draza nenokrīt, pašu kopēju rokām vien šīs kaudzes radītas. Atkritumu izvešana no Važītes kapiem pašvaldībai maksātu ap 600 latu. Tāpēc nolemts tos sašķirot, lapas un zemi – aprakt, nenodarot kaitējumu dabai. Šādu skaidrojumu sniedza Rundāles un Viesturu pagasta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Indra Blauduma.
Pie katras sādžiņas
Brunavas pagastā visas 14 kapsētas nodotas katoļu un luterā- ņu draudžu pārziņā, jo arī līdz 1940. gadam to zeme piederējusi baznīcām. Pagasta padomes priekšsēdētājs Aivis Kārkliņš, darbdienas vidū un negaidot uzrunāts, bez pūlēm atcerējās visu kapsētu nosaukumus, zināja, uz kuriem kapiem ceļš izbraucams, uz kuriem – jāremontē. Kapsēta taču ir īpaši svarīga lieta pagasta iedzīvotājiem, atzina Aivis. Viņš arī teica, ka paša dzimtajā pusē Vidzemē līdz tuvākajiem kapiem esot jābrauc pat 30 kilometru. Tur nav kā Zemgalē, kur pie katras sādžiņas veidojies kapu kalniņš.
Bārbeles pagastā lielākie ir centra kapi, kuri atrodas pie luterāņu baznīcas. Mazākie – Ķeru kapi, kas ir katoļu draudzes pārziņā, un Ēzīšu kapsēta. Ļoti skaisti esot Jobu kapi, netālu no Rukšezera. Stāstot par tiem, vietējā bibliotekāre Brigita Kotāne atgādināja, ka Svikliņu kapos guldīta pagasta aizsardžu pirmā priekšniece Irma Resne. Bārbelē ir zināms, kur apbedīti mēra laika upuri, bet Plēkanu senkapi esot pieminēti Voldemāra Akača grāmatā «Kanupene».
Mēra epidēmijas laikā mirušie Vecumnieku (Vecmuižas) pagasta iedzīvotāji apglabāti klusajos Čuču kapos, kuri vairs netiek izmantoti. Savukārt piemineklis Vecmuižas atbrīvotājiem atrodas Mālu kapos, ko vietējie sauc par Rešnenieku kapiem. Paši mazākie šajā pagastā ir kādreizējie Žubju kapi, kuros ir tikai dažas kopiņas.
Pieminekļa augšāmcelšanās
Īpašs notikums saistās ar Codes pagasta Butku kapsētu. Tur apglabāti leģionāri, kuri krita, aizstāvot Bausku no sarkanarmiešiem 1944. gadā. Tur ticis uzstādīts prāvs krusts, kas padomju gados novākts. Par savāktajiem tautas ziedojumiem izveidots piemineklis leģionāriem, uzstādīts 1989. gada 25. novembrī, stāstīja codiete, vēstures skolotāja Izīda Dreibe. Tas bijis divus metrus liels laukakmens ar sērojošas sievietes atveidu. 1990. gadā, naktī no 4. uz 5. decembri, pieminekli ļaundari uzspridzinājuši, to pilnībā iznīcinot. Dažas atlūzas glabājas Codes pamatskolā un pie dažiem vietējiem iedzīvotājiem. No jauna, tiesa gan krietni mazāks, piemineklis uzstādīts 1992. gada 25. aprīlī. Nav zaudētas cerības atjaunot piemiņas zīmi tās sākotnējā cēlumā.
Butku kapsētā ir kāds pamatīgs melna marmora kapakmens, kurš liecina par vienas dzimtas ļaužu dzīvi. Pirmais apbedījums datēts 1921. gadā, pēdējais – 1989. gadā. «Augšā aiz zvaigznēm, tur tiksies reiz mīļie» – šādi vārdi ir vieni no skaistākajiem luterāņu baznīcas dziesmu grāmatā. Mēs visi tur, aiz zvaigznēm, reiz būsim kopā.
p. S. Paldies visiem Bauskas rajona pašvaldību darbiniekiem, kuri sniedza ziņas par savas apkārtnes kapsētām.
Bauskas rajonā ir 148 kapsētas
Bauskā – 4,
Bārbeles pagastā 8 (no tām viena slēgta, apbedīšana vairs nenotiek),
Brunavas pagastā – 14,
Codes pagastā – 6,
Ceraukstes pagastā – 8,
Dāviņu pagastā – 10 (no tām 7 slēgtas),
Gailīšu pagastā – 5,
Iecavas pagastā – 19 (no tām 4 slēgtas),
Īslīces pagastā – 2,
Mežotnes pagastā – 3,
Rundāles pagastā – 4,
Skaistkalnes pagastā – 12 (no tām 2 slēgtas),
Stelpes pagastā – 6 (no tām 2 slēgtas),
Svitenes pagastā – 5 (no tām 1 slēgta),
Vecsaules pagastā – 21 (no tām 12 slēgtas) ,
Vecumnieku pagastā – 18 (no tām 4 slēgtas),
Viesturu pagastā – 4 (no tām 2 slēgtas).
Pēc pagastu pašvaldību sniegtajām ziņām
