Bauskas novada vēstures skolotājas trešdien, 16. martā, strādāja Tukuma novada Lestenē, papildinot zināšanas un pieredzi. Šo pedagogu metodiskā apvienība ik gadu rīko izbraukumus mācībām un iedvesmai.
Džūkstes un Lestenes apkaimē vēl Otrā pasaules kara beigās tā sauktajā Kurzemes cietoksnī risinājās sīvas kaujas. Tā bija kārtējā traģiskā vēstures lappuse, kad svešas varas dēļ latvietis cīnījās pret latvieti – Vācijas armijas 19. latviešu leģionāru divīzija un toreizējās Padomju Savienības armijas 130. latviešu strēlnieku korpuss.
«Bauskas Dzīve» pievienojās skolotājām šajā vēstures izzināšanas dienā. Ceļā no Bauskas līdz Lestenei var vērot, kā pamazām Zemgales līdzenums savelkas paugurainēs, lauki sāk pārklāties ar krūmājiem un mežiem. Atmiņā uzrodas 19. latviešu leģionāru divīzijas kara ziņotāja, dzejnieka Andreja Eglīša sacītais – Džūkstes un Lestenes pauguri latviešu augumiem klāti…
Neizdzīvotas dzīves
Vēstures skolotājas Lestenē, pie baznīcas un Brāļu kapiem iekārtotajā muzejā, sagaida Brāļu kapu saimniece Gita Bulaha. Viņa prasmīgi parāda jauno kritušo latviešu puišu dzīves – tie bija ne tikai karavīri, bet arī jauni zēni. Daudzi kaujās bojā gāja tikai 16, 17 gadu veci – kā tagad Bauskas Valsts ģimnāzijas pasniedzēju Daigas Telneres un Sarmītes Ābelnieces vai Uzvaras vidusskolas skolotājas Ligitas Būmeistares audzēkņi. Arī viņiem bija mīļotās meitenes, mātes, tēvi, brāļi, māsas. Neizdzīvotas dzīves. Par pasaules latviešu naudu izveidotos Brāļu kapus, kuros kopš 1998. gada tiek guldīti Otrā pasaules kara laikā kritušie Latviešu leģiona rindās cīnījušies karavīri, G. Bulaha nosauc par «nedzimušo bērnu kapsētu».
Lestenes kapu ansamblis ir skaists. Pie ieejas vārtiem lasāmas rindas no tautasdziesmas «Man saulīte norietēja, tēvu zemi sargājot». Vārtiem tieši pretī sardzē stāv Māte – tēlnieces Artas Dumpes veidots piemineklis, tajā redzam Māti, kas ievainoto dēlu tur klēpī un apsedz ar savu villaini. Zālienā sarindotas granīta plāksnītes ar pārapbedīto karavīru vārdiem un dzīves datiem, laukumu ierobežo ielokā veidota Varoņu siena, kurā iegrebti 18 tūkstoši kritušo vārdu. Turpat blakus Brāļu kapiem slejas baznīca.
Vācu kārtība joprojām palīdz
Gita Bulaha izskaidro, kāda kārtība bijusi Vācijas armijā, kāpēc joprojām samērā viegli identificēt kritušos, pavisam maz ir nezināmo kareivju. Ikvienam izdots īpašs alumīnija žetons, kurā nepieciešamie dati iegravēti divreiz. Kad karavīrs miris, žetonu pārlauza uz pusēm – vienu daļu ielika tam mutē, otru nogādāja arhīvos. Diemžēl Sarkanajā armijā tas ne tuvu tā nebija, tālab tur kritušo pulkā tik daudz nezināmo.
Šopavasar, 8. maijā, Lestenes Brāļu kapos rīkos bēru ceremoniju 236 latviešu karavīriem, kuru mir-stīgās atliekas pārvestas no Krievijas – Pleskavas apgabala Puškinogorskas rajona Voronkovo kapiem. Šajā garajā sarakstā tikai pieci kritušie, kurus neizdevās identificēt, «Bauskas Dzīve» atrada vairākus Bauskas, Rundāles un Vecumnieku novadā dzimušo kareivju vārdus.
«Brāļu kapos apglabāts viens vienīgs dānis, taču katru gadu 8. maijā – Otrā pasaules kara beigu datumā – no viņa dzimtās pilsētas Dānijā tiek atsūtīts kapu vainadziņš vai pušķis,» pastāsta Gita. Viņa ar vēstures skolotājām prasmīgi ievada sarunas arī par bērnu un jauniešu audzināšanu, kā veidot kapu kultūru mūsdienu skolēnos, lai kaut uzvesties mācētu kapos. Gita min piemērus no ekskursiju reizēm, kam bērni pievērš uzmanību – uz kapu plāksnēm uzreiz pamana uzvārdus Šumahers, Redlihs, Irbe. Šie novērojumi var palīdzēt rast pieeju audzēkņiem, kā viņus labāk ievadīt sarežģītajos vēstures labirintos un, galvenais, – kā no tiem laukā tikt.
Latvietis pret latvieti
Lestenes Brāļu kapu saimniece ar skumjām piemin vēstures traģiku – kad latvietim bija jākaro pret latvieti. «Naktīs abas puses satikās, ciemojās cits pie cita, jo paziņas un radi bija gan leģionā, gan Sarkanajā armijā… No rīta devās kaujas uzbrukumā cits pret citu. Lestenē mums ir arī sarkanarmiešu Brāļu kapi, tie gan nav tik sakārtoti kā šie, tomēr trīsreiz gadā arī tos apkopjam,» stāsta G. Bulaha.
Baušķenieku uzturēšanās laikā Lestenē Gita vairākkārt ar pozitīvismu pieminēja mūsu novadnieku – Juri Dalbiņu, kurš apmeklējis Brāļu kapus un Brīvības pieminekli 16. martā, lai gan apzinājies, ka var zaudēt ministra posteni. Lestenes baznīcā daudzkārt viņa atsaucas uz Imantu Lancmani un Rundāles pils restauratoriem, kuri glābj dievnama savulaik krāšņo interjeru.
Brāļu kapu apmeklējums raisa atmiņas un sarunas – gan par pagātni, gan pašreizējo vēstures gaitu. Iesaistās visas piecas uz Lesteni atbraukušās Bauskas novada vēstures skolotājas, bez iepriekšminētajām trijām arī Mežgaļu pamatskolas pedagoģe Santa Dručka un Vecsaules pamatskolas pasniedzēja Lauma Zariņa. Sarmīte Ābelniece atceras, kad ģimenē sākuši runāt par patieso dzimtas vēsturi, vecāki stāstījuši par vectēvu – Bauskas aizsargu, kurš vēlāk izsūtīts uz Sibīriju un Soļikamskā badā nomērdēts. Ligita Būmeistare atceras mammas stāstu no kara laika Zantes un Remtes pusē, kas nav tālu no Lestenes un arī bija tā sauktā Kurzemes cietokšņa teritorija: «Mana mamma atminējās, ka vakaros, kad viss noklusa un nebija vēja, viss gaiss smakoja no kritušo cilvēku līķiem. Vēl sešdesmitajos gados bērnībā, kad kopā ar mammu šajos mežos sēņoju, mēs nemitīgi uzdūrāmies uz cilvēku galvaskausiem un kauliem.»
UZZIŅAI
Uz Latviju no Krievijas pārvesto Latviešu leģiona karavīru sarakstā vairāki mūspusē dzimušo vārdi. Viņus 8. maijā svinīgi pārapbedīs Lestenes Brāļu kapos. Varbūt kāds te sameklēs savus tuviniekus.
Roberts Bērze, dzimis Bauskas apriņķī 1924. gada 2. aprīlī, kritis 1944. gada 19. martā.
Kārlis Arnolds Freibergs, dzimis Bauskas pagastā 1922. gada 30. novembrī, kritis 1944. gada 5. aprīlī.
Donāts Aloizijs Jankovskis, dzimis Jaunsaules pagastā (?) 1922. gada 7. februārī, kā tēva toreizējā dzīvesvieta minēta Vecsaule, «Skurbas», kritis 1944. gada 5. aprīlī.
Edvīns Kužniks/ Kužņiciks (?), dzimis Rundāles pagastā 1920. gada 8. janvārī, tēva toreizējā dzīvesvieta Teteles pag. «Dižniekos», kritis 1944. gada 16. martā.
Lilians Pinte, dzimis Bauskas apriņķa Rundāles pagastā 1924. gada 11. martā, kritis 1944. gada 28. vai 29. martā.
Valters Stravinskis, dzimis Bauskā 1923. gada 8. vai 1. oktobrī, kā viņa sievas toreizējā dzīvesvieta minēts Šķibes pagasts, kritis 1944. gada 5. aprīlī.
Jānis Svāgers, dzimis Codes pagastā 1922. gada 3. augustā, kritis 1944. gada 16. martā.
Otto Viļums, dzimis Vecsaules pagastā 1922. gada 3. martā, piederīgie tolaik mita Vecsaules pagasta «Lirikās», kritis 1944. gada 5. aprīlī.
Džems (Deniss?) Andersons, dzimis Bārbelē 1923. gada 14. jūnijā, kritis 1944. gada 5. aprīlī.
Avots: Brāļu kapu komiteja.
