Mūsdienu intensīvās satiksmes laikmeta nepilnība Bauskā ir dzelzceļa trūkums. Šaursliežu dzelzceļa līnija Bauska–Meitene savulaik pusgadsimtu savienoja mūsu pilsētu ar platsliežu dzelzceļu.
Mūsdienu intensīvās satiksmes laikmeta nepilnība Bauskā ir dzelzceļa trūkums. Šaursliežu dzelzceļa līnija Bauska–Meitene savulaik pusgadsimtu savienoja mūsu pilsētu ar platsliežu dzelzceļu.
Baroni atbalsta sliežu ceļa būvi
Jau 19. gs. otrajā pusē šad un tad Bauskā izskanēja iecere, ka pilsētu ar modernas dzelzceļa līnijas palīdzību vajadzētu savienot ar Rīgu. Tikai 1911. gadā Bauskas pilsētas Dome pieņēma vairākus konkrētākus lēmumus. Kādā vēstulē pilsētas birģermeistars Brandenburgs ziņo Krievijas iekšlietu ministram par veikto: dzelzceļa būvi atbalstot Bauskas apriņķa lielākie zemes īpašnieki baroni Pāleni un Līvens. Projekta realizācija maksāšot 1800000 rubļu, tālab jādibina akciju sabiedrība. Iekšlietu ministram tika lūgta atļauja pilsētai ņemt 20000 rubļu kredītu akciju iegādei, ieķīlājot 120 desetīnu pilsētas zemes. Baus- kai esot sabalansēts budžets (1910. gadā bijis 34215 rubļu un 92 kapeikas), kredīti ņemti tikai 1904. gadā – 9000 rubļu slimnīcas pārbūvei un 1907. gadā – 20000 rubļu telefona un kanalizācijas ierīkošanai.
Aizņēmuma pamatojumā minēts, ka Bauska ar 7000 iedzīvotājiem atrodas 42 verstis no Jelgavas un 68 verstis no Rīgas, savienota tikai ar «pirmatnējiem lauku ceļiem, kuri pavasarī un rudenī ir pilnīgi neizbraucami».
Okupanti aiziet, līnija paliek
Iekšlietu ministrs deva piekrišanu šim projektam, to atbalstīja arī Kurzemes gubernators. Tomēr cariskā Krievija bija ļoti birokrātiska valsts, tālab projekts varas gaiteņos uz priekšu virzījās pārāk lēni. Bija paredzēts projektēto dzelzceļu pievienot Rīgas–Jelgavas līnijai aptuveni desmit kilometru no Rīgas. Šīs ieceres realizāciju kavēja birokrāti, bet pavisam apturēja Pirmais pasaules karš.
Tomēr tieši Pirmā pasaules kara laikā tika atklāta šaursliežu dzelzceļa līnija Bauska–Meitene. To izbūvēja 1916. gadā vācu okupācijas varas pārstāvji. Vācieši okupētajā teritorijā daudzviet uzcēla jaunas dzelzceļa līnijas, jo karaspēka manevrēšanas spējas un apgāde bija atkarīga no sliežu ceļu izmantošanas.
Pēc Latvijas neatkarības izcīnīšanas okupanti aizgāja, bet dzelzceļš palika. Turpmāk no galvaspilsētas Bauskā varēja ierasties ar vilcienu, taču tikai pārsēžoties. Tas galvenokārt bija uzticamākais satiksmes veids (izņemot dažas ziemas, kad «bānītis» nespēja pieveikt kupenas putenī).
Lieta «iekustināta»
1920. gada jūnijā Bauskas apriņķa padomes protokolā lasāms: «Rundāles pagasts iekustinājis lietu par Bauskas–Meitenes pievedceļu pagarināšanu līdz Rīgai caur Iecavu un Baldoni. Apriņķa padome apsprieduse lietu atrod pievedceļa pagarināšanu minētā virzienā par vēlamu, nolemj: sarakstīšanos iesūtīt satiksmes ministrijai.» Šis projekts tomēr netika īstenots, kaut gan Bauskas apriņķa vadība ieceri vēl laiku pa laikam atsvaidzināja.
Ar 1928. gada 23. novembrī datētu vēstuli Satiksmes ministrijas dzelzceļu galvenais direktors dara zināmu Bauskas pilsētas valdei: «Sakarā ar Meitenes–Bauskas līnijas pagarināšanu virzienā uz Skaistkalni, paziņoju, ka ar Dzelzceļu virsvaldes tehniskās komisijas šā gada 9. novembra lēmumu paredzēts novietot Bauskas staciju pie pašas pilsētas, starp Mūsas un Mēmeles upēm uz valsts fonda zemes, aizņemot stacijas vajadzībām apmēram 16,2 ha.» Tātad – bija paredzēts dzelzceļu turpināt Skaistkalnes virzienā. Zemes gabals stacijas vajadzībām tika iedalīts no kādreizējās Ērkšķu muižas teritorijas, nedaudz uz dienvidiem no pareizticīgo baznīcas. Bet ar to arī viss beidzās. 1930. gada sākumā stacijai rezervētais zemes gabals tika sadalīts apbūvei, kā arī pievienots daļēji vidusskolai paredzētajam gruntsgabalam. Tā beidzās lielās ieceres sliežu ceļu būvniecībai Bauskas apriņķī.
«Bānītis» kursē joprojām
Otrā pasaules kara gados Bauskas–Meitenes dzelzceļa līnija tika izpostīta, sagrauti tilti un stacijas. Tomēr pēckara gados šo satiksmes līniju atjaunoja un izmantoja gan preču transportam, gan pasažieru pārvadāšanai. Tikai 60. gados vilcienu satiksme maršrutā Bauska–Meitene tika likvidēta. Tāds liktenis bija arī citām šaursliežu dzelzceļa līnijām Latvijā, vienīgi no Alūksnes uz Gulbeni joprojām kursē «bānītis». Bauskas–Meitenes sliežu ceļa vairs nav. Par bijušo liecina tikai dažas staciju ēkas, arī Stacijas ielas nosaukums Bauskā.
