Rakstnieks Alberts Bels 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākās Padomes sēdē teica: «Es zinu, ka cilvēka dzīve ir īsa, bet vienmēr dzīvoju ar tādu cerību, ka manai tautai būs saules mūžs…».
Rakstnieks Alberts Bels 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākās Padomes sēdē, kad tika apspriests deklarācijas projekts par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, teica: «Es zinu, ka cilvēka dzīve ir īsa, bet vienmēr dzīvoju ar tādu cerību, ka manai tautai būs saules mūžs. Mani nebiedē manas dzīvības laicīgums, taču nepanesama liekas tautas dzīvības zaudēšana.» Desmit gadu kopš 4. maija deklarācijas pieņemšanas tagad šķiet kā mūžība.
Toreiz visu notikumu epicentrs bija Tautas frontes galvenā mītne Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15. Tur šobrīd atrodas mūsu Atmodas organizācijas muzejs.
Ir pienācis laiks vēsturei atdot tās liecības. Katram no jums mājās noteikti atrodas dokumenti, piezīmes, relikvijas, fotogrāfijas, kas kaut ko vēsta par Latvijas ceļu uz neatkarību. To īstā vieta nu būtu Tautas frontes muzeja ekspozīcijā un fondos. Arī mums personīgi it kā nenozīmīga lietiņa vai raksta «galiņš» var izrādīties ļoti svarīgs tagadējiem un nākamajiem vēstures pētniekiem. Jo vairāk šo liecību koncentrēsies vienuviet, jo lielākas cerības, ka mūsu veidotais laiks pēcnācējiem atklāsies jo pilnīgāk, bez izpušķojumiem un noklusējumiem.
Aicinu jūs pārskatīt personiskos arhīvus un papildināt mūsu kopējā Tautas frontes muzeja fondus. Muzeja telpās no 19. jūnija apskatāma izstāde «Cerībai un vienotībai».
