Latviešu izcilās grupas «Prāta Vētra» dziesma «Tā nogurt var tikai no svētkiem» man prātā iezogas ikreiz, kad brīvdienas pavadītas kādā lielākā svētku sarīkojumā.
Pagājušajā nedēļā izdzirdot jaunumus, ka valdība atbalstījusi svētku dienas statusa piešķiršanu Dziesmu svētku noslēguma dienai, es priecājos. Grozījumi paredz, ka Vispārējo Dziesmu svētku noslēguma diena «novietota» līdzās 4. maijam un 18. novembrim. Ja svētku pēdējā diena iekrīt svētdienā, tad nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu.
Atceros, ka pērn ar savu deju grupu svētkus līdz galam neizbaudījām – uz jestro sadziedāšanos, kas pēc noslēguma koncerta Mežaparkā ilgst līdz rītam, nepalikām. Pēc nedēļas garām aktivitātēm un vairākiem koncertiem daudzi bija pārāk noguruši, lai svinētu līdz rītam, daļai nākamajā dienā bija jāatgriežas darbā. Turpmāk par to nebūs jāuztraucas. Kā dalībnieki, tā skatītāji reizi piecos gados varēs pilnasinīgi būt daļa no šī latviešiem tik nozīmīgā fenomena. Tomēr Valsts prezidents Andris Bērziņš iepriekš neatbalstīja Dziesmu svētku padomes virzītos grozījumus. Viņš uztraucās par iniciatīvas ekonomisko ietekmi, jo jauna brīvdiena radīs grūtības uzņēmumiem.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem vienas papildu brīvdienas piešķiršanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama kā neliela – no 0,08 procentiem līdz 0,1 procentam no iekšzemes kopprodukta. Lai arī lēmums nav izdevīgs, vērtējot no darba devēju skatpunkta, šie jaunumi tomēr ir iepriecinoši.
Arī pēc skaistajiem un garajiem pilsētas svētkiem liela daļa baušķenieku šodien sapņo par papildu brīvdienu, it īpaši dejotāji, kuri vakar vēl pēc svētku noslēguma koncerta «Ziedu vijas un melodijas» lustīgi atzīmēja Bauskas 405. jubileju. Ja pēc brīvdienām nepieciešama vēl viena brīva diena, tas liecina, ka svētki ir izdevušies.
