Veselības ministrija nākusi klajā ar nozares reformu plānu, kurā paredzētas pārmaiņas Bauskas slimnīcas darbībā.
Lai arī iepriekš publiskajā telpā izskanēja informācija, ka Latvijas Slimnīcu biedrība lūgusi Pasaules Banku vērtēt iespēju Bauskas slimnīcai atgūt neatliekamās palīdzības slimnīcas statusu, jaunais plāns to neparedz. Bauskas slimnīca tiek saglabāta kā pirmā līmeņa slimnīca ar nedaudz plašāku pakalpojumu klāstu nekā līdz šim.
Par iecerēto kārtību trešdien, 5. aprīlī, Bauskas, Jelgavas, Dobeles un Saldus pašvaldības un slimnīcu pārstāvjiem vēstīja veselības ministre Anda Čakša. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks informēja, ka pēc reformas īstenošanas Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigādēm būs pienākums pacientus no Bauskas un tuvējiem kaimiņu novadiem vest uz Bauskas slimnīcu hronisku slimību saasināšanās un vieglāku traumu gadījumos, kad nav apdraudēta dzīvība. Bauskas slimnīcā 24 stundas diennaktī dežurēs ķirurgs vai traumatologs, anesteziologs vai internists un divas medicīnas māsas.
«Līdz ar to neveidosies vairs tādas situācijas, ka no mūsu novada kāds iedzīvotājs ar nelielu traumu tiek vests uz Jelgavu, tur pēc īsas procedūras palaists no slimnīcas arī tajās stundās, kad nav iespējas ar sabiedrisko transportu nokļūt mājās,» skaidro domes priekšsēdētājs.
Viņš min vēl vienu jaunumu, kas plānots Bauskas slimnīcā – tā dēvētās «observācijas jeb novērošanas gultas», kuras pacienti varēs izmantot, kamēr viņiem noteiks diagnozi un kādu laiku novēros veselību. Paredzēts lielāks finansējums hronisku slimību pacientu aprūpei, kas līdz šim bijis nepietiekams.
SIA «Bauskas slimnīca» vadītāja Mirdza Brazovska pozitīvi vērtē prezentētās pārmaiņas, taču viņa lūgusi veselības ministres atbalstu jauno medicīnas speciālistu piesaistei slimnīcai. Lūdzot novērtēt veselības aprūpes pieejamību mūspuses ļaudīm, M. Brazovska teic, ka tā neesot tik laba, kā vēlētos divu iemeslu dēļ. «Pirmkārt, jau gadiem ir nepietiekams finansējums gan speciālistu konsultācijām, gan diagnostikai, un pacientiem pakalpojumi jāgaida rindā. Otrkārt, mums nepietiek speciālistu – jau ilgstoši nav endokrinologa, internista, ir viens ginekologs. Ar maiju paliks tikai viens radiologs, divi rezidenti mācās, nākotnē būs vajadzīgs oftalmologs, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, nav anesteziologa. Steidzamās medicīnas palīdzības punktā tikai pa retam dežurē vietējie ārsti, pārsvarā brauc uz dežūrām no Jelgavas vai Rīgas,» situāciju raksturo M. Brazovska.
Vērtējot mūspusē strādājošo mediķu atalgojumu, slimnīcas vadītāja atzina, ka daudzi algu saņem pēc padarītā darba, un ir speciālisti, kas pieņem vienu reizi mēnesī. Taču kopumā atalgojums esot nedaudz virs valsts vidējā.
Sanāksmē pie ministres pārrunāta iespējamā virzība uz ģimenes ārstu kopprakšu veidošanu, kur daudzi ģimenes ārsti atrodas vienā ēkā ar kopīgu reģistratūru, procedūru telpām un tā sadalītu darba laiku, lai kāds no mediķiem ārstiem būtu pieejams jebkuram pacientam visas darbdienas garumā un dažas stundas brīvdienās.
Vēl nav zināms jaunās kārtības darbības sākuma laiks. M. Brazovska piebilst, ka šis pagaidām ir tikai ministrijas redzējums par nepieciešamo reformu un apjomiem. Turpmāk gaidāmi saskaņojumi ar Ministru kabinetu un Saeimu, kas lems par finansējumu.
