Bauskas rajona Padome uzskata, ka Latvijā pagaidām ir jāsaglabā 26 rajoni kā reģionālās pašvaldības.
Bauskas rajona Padome uzskata, ka Latvijā pagaidām ir jāsaglabā 26 rajoni kā reģionālās pašvaldības. Bauskas pilsētas Domē vairākums deputātu atbalsta «četri plus viens» koncepciju. Tas nozīmē četrus reģionus ar galvaspilsētu Rīgu. Šādu nostāju pašvaldības paudušas, atbildot uz īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Jāņa Bunkša izsūtītajām aptaujas anketām.
Ar anketu starpniecību īpašo uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību lietās Jānis Bunkšs vēlējies noskaidrot, ko pašvaldības Latvijā domā par reģionālo reformu un kādu variantu uzskata par pieņemamāko.
Reformu vēlas sākt «no apakšas»
Rajona Padome jaunos reģionu modeļus vērtē kā sociāli un ekonomiski nepamatotus. Tādēļ Padomes locekļi 17. novembrī vienprātīgi nolēma, ka jautājumu par jaunu reģionālo iedalījumu var izskatīt tikai pēc tam, kad būs pabeigta vietējo pašvaldību teritoriālā reforma un nostiprinājušās jaunizveidotās pašvaldības vai to apvienības. Padome uzskata, ka pirms reģionālās reformas ir arī nepieciešams visu līmeņu pašvaldībām un valsts institūcijām saskaņot funkciju sadali, garantijas to veikšanai un finansēšanas kārtību.
Vispirms ir jāpierāda, ka izveidotie plānošanas reģioni sekmīgi piesaista investīcijas un tās izmanto teritoriju vienmērīgai attīstībai. Savukārt pašvaldībām un valsts institūcijām savas kompetences robežās jāsakārto infrastruktūra, paaugstinot iedzīvotāju labklājību. Tāds viedoklis ir rajona Padomei.
Nākotne esot lielam reģionam
Bauskas pilsētas Dome labprātāk redzētu Zemgales reģionā ne tikai Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajonu (deviņu reģionu variantā), bet arī Aizkraukles, Ogres, Rīgas rajonu, Jūrmalas pilsētu un, iespējams, arī Tukuma rajonu. «Deviņiem reģioniem Latvijā nebūs izredžu piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus, domātus reģionu attīstībai. Turpretī 26 rajonu saglabāšana nozīmē, ka netiek domāts par attīstību.» Tā pilsētas Domes nostāju komentē Bauskas mērs Jānis Teikmanis (viņš kā rajona Padomes loceklis nepiedalījās Padomes sēdē 17. novembrī, kad tika pieņemta rajona pašvaldības nostāja). Mērs uzskata, ka vietējo pašvaldību, valsts pārvaldes un reģionālās pārvaldes reformai ir jānotiek vienlaikus. Vietējām pašvaldībām būtu lietderīgi apvienoties ar pilsētām un lielākiem pagastiem līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2001. gada martā.
Domes viedoklis, atbildot uz J. Bunkša iesūtītajiem jautājumiem, ir šāds. Veidojot reģionālo pārvaldi, vispirms ar likumu jānosaka, kādas funkcijas veiks reģiona pārvalde. It īpaši jāuzsver tie pienākumi, par kuriem reģiona pārvalde būs tiesīga pieņemt saistošus noteikumus. Reģionālajai pārvaldei ir jābalstās uz līdzsvarotu vietējo teritoriju pārstāvniecību, bet reģiona administratīvajiem pakalpojumiem jābūt izvietotiem vairākos, nevis vienā centrā. Ar likumu jānodod tiesības vietējām pašvaldībām administrēt iedzīvotāju ienākuma, nekustamā īpašuma un dabas resursu nodokli.
