Viņas, dzīvojot Gruzijā, Latviju ir iemīlējušas no vecāku stāstiem. Pirmais mūsu valsts apmeklējums ir kļuvis par šo stāstu turpinājumu.
Viņas, dzīvojot Gruzijā, Latviju ir iemīlējušas no vecāku stāstiem. Pirmais mūsu valsts apmeklējums ir kļuvis par šo stāstu turpinājumu.
Mācās latviešu valodu
Gruzijas parlamenta Eiropas Savienības (ES) informācijas un dokumentācijas centra speciālistes Marina Kačarava, Tea Ketišvili, Mariama Esaišvili, Tamāra Čelidze un Adžārijas autonomā apgabala parlamenta darbiniece Šorena Gorgiladze viņnedēļ viesojās Bauskas Centrālajā bibliotēkā, Rundāles un Mežotnes pilī. Jaunās sievietes piedalījās sarunā ar “Bauskas Dzīvi” par Latvijas un Gruzijas kultūras sakariem, bibliotēku nozares attīstību un turpmākās sadarbības risinājumiem.
Savā pirmajā ārzemju ceļojumā omulīgi jutās Mariamas meitiņa – deviņus gadus vecā Nino. Zinātkārā un šķelmīgā Nino pēc dažām Latvijā pavadītām dienām jau itin braši varēja nodziedāt “Anniņa vanniņā” pilnu tekstu latviski. Kamēr pieaugušie sarunājas, Nino atver bloknotu un lūdz ierakstīt kādu vārdu latviski. Viņa arī Centrālajā bibliotēkā cītīgi papildināja latviešu valodas zināšanas.
Maršrutā iekļauta Bauska
Gruzijas speciālistes Latvijā ieradās pēc Saeimas ES informācijas centra ielūguma. Par abu valstu sadarbību informācijas apmaiņā stāsta centra konsultants Nils Jansons: “Latvija koordinē ES finansētu attīstības un sadarbības projektu par ES informācijas punktu izveidi. Prioritārās valstis ir Gruzija, Moldova un Ukraina. Speciālisti uz Latviju brauc apgūt pieredzi. Gruzijas kolēģu darba vizīte ilga nedēļu. Šajā laikā delegācija apmeklēja valsts struktūras, aģentūras, kuru uzdevums ir informēšana par ES, kā arī publiskās bibliotēkas, augstskolas. Projekta sadarbības partneru maršrutā parasti ir iekļauta Bauska, jo Centrālās bibliotēkas ES Informācijas punkts ir atzīts par labu paraugu.”
Balzams, ziepes un šokolāde
“Man jau kopš bērnības ir izveidojusies asociatīva saikne ar Latviju, jo vecāku atmiņas par to ir ļoti emocionālas un skaistas. Vēl nesen tēta bāriņā redzēju Rīgas melnā balzama pudeli, ko savulaik viņš atveda no Rīgas kā suvenīru. Strādājot parlamentā, esmu iepazinusies un sadraudzējusies ar daudziem latviešiem, kuri Gruzijā galvenokārt ierodas kā nozaru eksperti. Ciešas attiecības mums ir ar Inesi Birznieci, Latvijas Saeimas bijušo deputāti. Jau piecus gadus viņa dzīvo Gruzijā, darbojas kā eksperte, mācās gruzīnu valodu, organizē tūristu grupas no Latvijas,” teic Marina Kačarava.
Viņu papildina Tea Ketišvili, uzsverot, ka Tbilisi jau ir izveidojusies latviešu diaspora. Ar mūsu tautiešiem jaunietes satiekas gan darbā, gan kultūras sarīkojumos. Dažkārt iepazīšanās notiekot eksotiskās vietās. Stāsta Tea: “Biju aizbraukusi ceļojumā uz Šrilanku, kur satiku latviešu pāri – arī tūristus. Pēc tam izrādījās, ka viņi ir Tbilisi atvērto Stendera ziepju fabrikas veikaliņu darbinieki. Mēs esam ļoti iecienījušas šīs firmas augstvērtīgo produkciju. Arī Emīla Gustava šokolādi Tbilisi var nopirkt.”
Jaunietes atklāj pirmo iespaidu par Latviju: “Šeit ir īsta Eiropa. Pilsoņu karš Gruzijas attīstību tik ļoti bremzēja, ka mūsu valstij vēl būs nepieciešams ilgs laiks, lai atgūtos un iekļautos vienotajā Eiropas ūnijā.”
Novērtē mūsu bibliotēkas
Darba vizītēs gruzīnietēm bija iespēja aplūkot vairākas bibliotēkas Rīgā, bet, ierodoties Bauskā, viņas patiesi jutās izbrīnītas. “Mēs pārliecinājāmies, cik lieliski rezultāti var būt nozares attīstības vienotai valsts stratēģijai. Gruzijā tas ir tālas nākotnes jautājums, jo bibliotēku sistēma ir tikpat kā sagrauta. Mazos ciemos un pilsētās šo kultūras iestāžu vairs nav. Daudzas ēkas ir sabombardētas, bet grāmatu krājums pazudis bez vēsts. Mēs vēl nevaram sapņot par to, ka mazpilsētu bibliotēkās būtu tik milzīgs visjaunākās literatūras piedāvājums kā Bauskā. Pat Tbilisi pilsētas bibliotēkā tā nav. Bukinistu tirgotavās Gruzijā nereti gadās redzēt vērtīgus izdevumus ar bibliotēku zīmodziņiem. Visvairāk mēs uztraucamies par to, ka lasīšanas tradīcijai ir zudusi pārmantojamība. Ja divas paaudzes ir izaugušas bez grāmatām, tad atjaunot interesi būs ļoti grūti,” bažījas Tea.
Orientējas uz Vāciju
Līdzīgi kā Latvijā, arī Gruzijā turpinās vispārējās un augstākās izglītības reforma. Viešņas atzīst, ka tomēr nav īstas skaidrības, ko un kāpēc vajadzētu pārveidot. Sāpīga problēma ir vietu trūkums bērnudārzos. Iestādes savulaik tika pārsteidzīgi likvidētas, nepiedāvājot alternatīvu.
Svarīgākais jauninājums vispārējā izglītībā ir pāreja uz 12 gadu mācību ciklu un centralizēto eksāmenu ieviešana vidusskolās. Tā ir kardināli mainījusi arī iestājeksāmenu kārtību augstskolās, teic Mariama. Parlamenta pārstāves atzīst, ka Gruzijas jaunieši galvenokārt ir orientēti uz Rietumu izglītības sistēmu. Vispopulārākā ir Vācija, kur ne vien studē, bet arī pastāvīgi strādā ievērojams skaits gruzīnu speciālistu. Ir kļuvušas iecienītas studentu apmaiņas programmas ar Lielbritānijas un ASV augstskolām. Interese par izglītības iegūšanu tuvējās Austrumu valstīs nav jūtama. Acīmredzot tas ir saistīts ar kultūru un tradīciju atšķirībām (gruzīni ir kristieši).
