Skolēni stāda kokus un veido stendu.
Skolēni stāda kokus un veido stendu
Vecsaulē pirmsjāņu nedēļa pagāja “zaļās” domāšanas zīmē. Pamatskolā darbojās starptautiska skolēnu vides nometne.
Tās dalībnieki bija Jaunsaules, Vecsaules, Ozolaines pamatskolas audzēkņi un lietuviešu bērni no Kriuku un Balsu skolas. Kaimiņvalsts izglītības iestādes ir Vecsaules pamatskolas sadarbības partneres jau daudzus gadus.
Izveido organizāciju
Nometnes “Mēs – jaunie vides gidi” rīkošanai saņemts Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējums un Vecsaules pašvaldības līdzfinansējums. Līdzekļu piesaistei dažādām ārpusstundu aktivitātēm vecsaulieši nododas mērķtiecīgi un pārdomāti. Stāsta nometnes vadītāja matemātikas skolotāja Inga Bernāte: “Skolā nodibinājām nevalstisku organizāciju “Domāsim, darīsim!”, lai izstrādātu projektus, piedalītos konkursos un veicinātu dažādas skolēnu aktivitātes. Nevalstiskām organizācijām ir daudz vairāk projektu konkursu piedāvājumu un lielākas izredzes gūt atbalstu. Ideja par starptautisku vides nometni pieder pirmsskolas skolotājai Sarmītei Zanderei, kura izstrādāja projektu. Par pašvaldības līdzfinansējumu – 560 latiem – skola nopirka teltis un piepūšamos matračus. Veidojot nometnes programmu, īpašu uzmanību veltījām dabas izziņas procesiem. Mums ir liels prieks, ka uzaicinātie lektori – vides inspektors Aivars Legzdiņš un Bauskas mežniecības mežzine sertificēta vides gide Sarmīte Jankovska – bija ļoti atsaucīgi. Jonišķu rajona Kriuku pamatskolas pedagoģe Elena Čoja pārvalda latviešu valodu, tāpēc nometnē viņai bija arī tulces pienākumi.”
Palīdz vietējie speciālisti
Jau pirmajā dienā pēc iepazīšanās nometnes dalībnieki mācījās šķirot atkritumus un no nevajadzīgām lietām izveidoja asprātīgas instalācijas. Tās ir eksponētas pamatskolas zālē, bet vislabākā dāvana, ko jaunieši veltīja Vecsaulei, ir vietējā parkā iestādītie kociņi un informācijas stends par šo objektu, kam ir īpašas aizsardzības statuss, jo parkā ir daudz retu un introducētu koku. Zīmīgi, ka vairāki vecsaulieši, piemēram, plānošanas speciālists Jānis Ķēniņš, pagasta dārzniece Māra Brakovska, režisore Gunta Siliņa un vizuālās mākslas skolotāja Evita Zeltiņa, labprāt iesaistījās nometnes aktivitātēs. Jānis Ķēniņš jaunajam informācijas stendam uzzīmēja parka plānu, bet abas palīdzes vadīja radošās darbnīcas, mācot stikla apgleznošanu un šūšanu. Jaunieši vienu dienu šuva auduma somiņas, pierādot, ka ikvienam ir iespējas atteikties no polietilēna maisiņiem un tos aizvietot ar videi draudzīgiem materiāliem.
Aivara Legzdiņa vadībā skolēni parkā mērīja kokus un izveidoja sarakstu, kuriem vajadzētu piešķirt vietējās nozīmes aizsargājamu dižkoku statusu.
Nejūt valodas barjeru
Aizraujošu ekskursiju pa Skaistkalnes karsta kritenēm vadīja vides gide Sarmīte Jankovska. Skolēni apmeklēja arī katoļu baznīcu, kas ir arhitektūras piemineklis, un citas ciema ievērojamākās vietas. “Nometnē esam sadraudzējušies. Valodas barjeru neizjūtam, jo sarunājamies tādā īpašā “dialektā”, lietojot angļu, krievu, lietuviešu un latviešu valodu. Es šo to saprotu latviski, jo Vecsaules pamatskolā jau esmu bijusi ne reizi vien. Mūsu skolām ir cieša sadarbība. Katru gadu vecsaulieši ierodas pie mums, bet mēs dodamies atbildes vizītē. Parasti tiek rīkoti kopīgi konkursi, nometnes, sacensības,” teic Justīne Čivilite, Kriuku pamatskolas audzēkne. Savukārt viņas skolotāja Elena Čoja atzīst, ka darbs vides nometnē bijusi kārtējā iespēja uzlabot latviešu valodas prasmi: “Mana vecmāmiņa ir latviete. Arī mājās reizēm nākas lietot viņas dzimto valodu.”
Ieinteresēta publika
Ozolaines pamatskolas informātikas skolotāja Ilze Ķēniņa ir gandarīta par jaunajām iespējām, ko paver pagasta triju izglītības iestāžu partnerība un aktīvie kontakti ar Lietuvas skolām. “Pērn mūsu bērni piedalījās sporta nometnē, kas notika Pakrojas rajona Balsu skolā. Daudzi bērni ir sadraudzējušies un apmainās ar elektroniskām vēstulēm. Viņi jau ir pietiekami labi iepazinuši Lietuvas ziemeļu reģionu un uzlabojuši svešvalodu prasmi,” spriež Ilze.
Toties Aivars Legzdiņš uzsver: “Skolēniem ļoti patīk jauniegūto informāciju pārbaudīt praksē. Vides izglītībā vissvarīgākā ir tieši praktiskā darbība. Saudzīgu attieksmi pret dabu bērniem nevar iemācīt, lasot lekcijas, bet gan iesaistot viņus eksperimentos, vērošanā, sadzīvē noderīgu iemaņu apgūšanā.
