Skaistkalnes pagastā netālu no Mēmeles muižas atrodas «Atvari».
Skaistkalnes pagastā netālu no Mēmeles muižas atrodas “Atvari”. Tie ir pabeigti 1973. gadā, kad kolhozs “Jaunsaule” mēģināja ar jaunām mājām noturēt vai pievilināt strādniekus.
Atceras saimniece Margarita Mašēna: “Kolhoza priekšnieks Dainis Villa teica: “Tāpat tu nekur citur neaiziesi.” Tā arī ir – neilgu laiku biju prom, kad mācījos skolā, un viss pārējais mūžs ir nodzīvots tepat pie Jaunsaules.”
Remonts remonta galā
Reizē tika celtas vairākas mājas cita pie citas. Lielai daļai vārdi tika izvēlēti saistībā ar ūdeņiem, jo turpat blakus ir upe. Lai arī mājai izraudzīts vārds saistībā ar vienu no upes bīstamākajām parādībām – “Atvari”, tomēr Mēmele blakus ir samērā sekla, atvari nav manīti.
Starp pārējām mājām “Atvarus” var ievērot pēc krāsojuma. Mājas cēluši viesstrādnieki, un darba kvalitāte bieži vien bijusi visai zema. Dažās ziemās ēkas stūri izsaluši, un saimniekam Vilim Mašēnam bijis skaidrs, ka ir jāveic remonts. Māja siltināta no ārpuses un apšūta ar dēļiem, kuri tagad nokrāsoti dzeltenā krāsā. Tas nav mājas pirmais remonts, nesen ir nomainīti arī logi. Vasarā nav izdevies dažus darbus pabeigt, jo dēls Mārtiņš, kurš mācās Latvijas Jūras akadēmijā par stūrmani, augustā aizgājis jūrā – prakses braucienā. Pašlaik puisis esot pie Norvēģijas krastiem, iznācis pabūt arī Vidusjūrā.
Pulcējas ģimene
Mājas ir svarīga ģimenes kopā sanākšanas vieta. Dēlam Mārtiņam ir trīs vecākas māsas, kurām ir jau seši bērni. “Atvaros” brīvdienās mēdz ierasties visa ģimene. Tiesa, arī mazbērnus apciemot Mašēniem lielākoties nav tālu jābrauc. Vecākā meita Sigita vienīgā ir tālu no mājām – savulaik beigusi gan ģeogrāfus, gan ekonomistus un tagad strādā a/s “Latvijas finieris”. Visbiežāk Margarita Mašēna sastop vidējo meitu Daci, jo ik pa brīdim iznāk pieskatīt viņas jaunāko meitiņu: “Dace strādā Jaunsaules pamatskolā, un tuvumā bērnudārza nav. Tāpēc auklēju mazmeitiņu, lai arī ne katru dienu.”
Jaunākā meita Ilze it kā ir vistuvāk, bet reizē arī diezgan tālu – otrpus Mēmelei Brunavas pagastā. Ilze Aņūna ir zemniece. lai tiktos ar radiniekiem, jāceļas pāri upei ar laivu. Šāds transporta līdzeklis Mēmeles krastā dzīvojošajiem ir ierasta lieta.
Jaunākais iemītnieks
“Atvaru” mājās savulaik turēti gan mājlopi, gan arī lieli suņi. Tomēr mājlopu audzēšana pamazām kļuvusi neizdevīga – vispirms atteikušies no govīm, tad arī no cūkām. Vienu brīdi saimniecei bijusi doma arī suņus vairs neturēt, bet tad Mārtiņš atvedis mazu taksīti. Riko par galveno saimnieku atzīst Vili, visur cenšas viņam sekot. Vilis ir mednieks un suni reizēm ņem arī līdzi uz mežu. Ar Riko tik ļoti saradis, ka saka: “Vecākais dēls jūrā, šis ir kā jaunākais dēls.” Suns prot mājās atvērt visas durvis, kas nav aizslēgtas. Vislielākā nepatika ir palikt vienam pašam, kad citi brauc prom. Ja sunītis ir ārā, tad mēdz sagaidīt mājupbraucējus jau palielu gabalu pirms mājām.
Mašēni izmanto iespējas doties gan uz teātri, gan ekskursijās. Uztrauc vienīgi reģionālā reforma. Margaritai Mašēnai jaunā karte nepatīk: “Mēs esam nostūrī pat Skaistkalnes pagastā, kur nu vēl Vecumnieku novadā. Tad vispār mūs vairs nemanīs. Mums tuvāk ir Bauska.
