Esam ģimene, kas uzaudzinājusi garīgi slimu bērnu – invalīdu no bērnības.
Esam ģimene, kas uzaudzinājusi garīgi slimu bērnu – invalīdu no bērnības. Sabiedrības attieksme bijusi dažāda – saprotoša un līdzjūtīga no draugu un radu puses, nosodoša, izejot sabiedrībā.
Kad Ieviņai bija 26 gadi, bijām spiesti viņu ievietot pansionātā. Tāpēc objektīvi spējam novērtēt un apbrīnot sociālās aprūpes centra «Iecava» darbinieku sirds dāsnumu un spēju rūpēties par dzīves pabērniem. Kolektīvu vada lielisks, nesavtīgs, pašaizliedzīgs cilvēks Jevgenijs Rozumnijs. Ar sirds mīlestību, dāsnumu, spēju uzupurēties citu labā viņš darījis visu, lai pansionāta iemītnieki justos kā mājās. Daudzi no viņiem Jevgeniju uzrunā par tēti, jo nekad dzīvē viņi nav jutuši mīlestību, ko dod ģimenes pavards. J. Rozumnijam var izsūdzēt bēdas, viņš spēj uzklausīt katru, kas uzrunā.
Pansionāta iemītnieki ir pieauguši «bērni», kas tur iemācījušies runāt, un par katru Jevgenijam ir savs stāsts.
Mēs, vecāki, ciemojoties pie saviem pieaugušajiem bērniem, redzam, kā mainās dzīve pansionātā un tā iemītnieki. Aprūpes centrā ir klienti no visas Latvijas. Elīzas Sedolas vecāki apbraukājuši vairākus pansionātus, atzinuši Iecavu par labāko un meitu šurp atveduši no Liepājas rajona Priekuļiem.
Pansionātam izdevies saglabāt savu saimniecību un uzturēt to labā kārtībā pašu spēkiem. Iemītnieki gatavo lopbarību, audzē kartupeļus, dārzeņus, siltumnīcās – gurķus un tomātus. Domājot par nākotni, iestādīts jauks augļu dārzs. Pie dzīvojamā korpusa pansionāta iemītnieki ierīkojuši soliņus, zālienus, puķu dobes.
Strādājot katrs pēc savām spējām, viņi ir gandarīti, ka tas viņu pašu labā, jo izaudzētais laukā, dārzā nonāk viņu pašu galdā. Un gandarījums, ka paši kaut ko prot un spēj.
Aprūpes centrā par muzikālo audzinātāju strādā lieliskā Milita Pīlādze. Viņa muzikālajā pulciņā cenšas iesaistīt visdažādākos cilvēkus. Milita prot atrast pieeju katram, prot ieinteresēt, palīdzot noticēt savām spējām.
Iecavā tiek darīts viss, lai bērni invalīdi (arī vecākās paaudzes cilvēki) pēc iespējas mazāk justu, ka ir savādāki nekā citi šajā pasaulē. Blakus viņiem ir lieliskas sociālās aprūpētājas Tatjana Andrejeva, Sarmīte Nastasēviča, Oksana Beidzeniece, Rasma Lāce. Par to viņām lielu lielais paldies.
Bieži viesi aprūpes centrā ir skolu un pirmsskolas mācību iestāžu audzēkņi. Sporta svētkos piedalās viesi no citiem aprūpes centriem. Ar dejām, spēlēm, dzīvo mūziku tiek rīkoti ražas un Līgo svētki, Ziemassvētki.
Iecavas pansionāta iemītnieki kopā ar audzinātājiem brauc ekskursijās un ciemojas pie draugiem citos pansionātos. Sociālā aprūpes centra pārmaiņas ir pamanījuši ne tikai vecāki, bet arī kolēģi no Zviedrijas un bīskaps Antons Justs. Varētu teikt, ka Iecavas pieredze ieguvusi starptautisku atzinību.
Vecāku Vandas Taujinskas, Adeles Pēdas, Elvīras Mežsargas, Veltas Čabutes, Vijas, Arnolda Sedolu vārdā –Aina, Alberts Šapali
