Aizraušanās. Īslīcietes ģimenes ārstes Ināras Dalbiņas īpašā pasaule ir šūšana, izmantojot auduma gabaliņu salikumus.
Aizraušanās. Īslīcietes ģimenes ārstes Ināras Dalbiņas īpašā pasaule ir šūšana, izmantojot auduma gabaliņu salikumus
Katedrāles logu tehnika – arī tik smalks apzīmējums ir rokdarbu veidam, ko angļu valodā izsaka vārds “patchwork”. Latviskojumā tas nozīmē – “izstrādājumi no audumu gabaliņiem”.
Pozitīvs lādiņš
Pagājuši jau 25 gadi kopš Guntas Skeltones vadītajos rokdarbu kursos Ināra sākusi iepazīt šūšanas daudzveidīgās iespējas. Taču tik ilgā laika periodā viss nav izzināts, un reizi nedēļā ar vēl dažām interesentēm īslīciete sastopas Pestīšanas Armijas Bauskas korpusa telpās, lai apgūtu kādu jaunu niansi iemīļotajā nodarbē. Par to viņa saka: “Tā ir mana pasaule, kurā atpūšos pēc psiholoģiski piesātinātām darba stundām. Nav viegli atgūties.”
Stāstot par savu aizraušanos, Ināra atklāj, ka šāda veida darinājumu izcelsmes vieta meklējama Amerikas Savienotajās Valstīs, kur pēc kara tika izmantots katrs auduma gabaliņš praktiskām vajadzībām. Saskaņojot krāsas un zīmējumus, atklājas arī šādu salikumu mākslinieciskais tēls. Laika gaitā pečvorks ir kļuvis populārs rokdarbu veids, kas izplatīts Skandināvijā, vairākās Eiropas zemēs un, protams, attīstījies arī ASV. Ir daudz dažādas literatūras un arī resursu internetā, kur smelties informāciju, kā arī idejas. Izmantojot globālo tīmekli, Ināra diegus un arī audumu gabaliņus, kas viņai ļoti iepatīkas un varētu labi iedzīvoties jaunos darbos, pasūta no ASV.
Viss dabisks
Pečvorka darinājumiem izmanto tikai dabiskus materiālus, lielākoties kokvilnu, kā arī zīdu. Tādējādi izstrādājumi saglabājas ilgāku laiku, jo dabiskās šķiedras ir izturīgākas. Galda segas, gultas pārklāji, spilveni, dekori, apsveikuma kartītes – to visu un vēl citu var darināt ielāpu tehnikā. Draugi jau zina – no Ināras saņems viņas šūdinātus apsveikumus. Interesanti, ka šāda veida kartītes iespējams nosūtīt arī pa pastu, otrā pusē uzlīmējot marku un uzrakstot adresi. Vispirms kursu dalībnieces tādā veidā iepriecinājušas cita citu. Ināra bilst, ka kursu vadītājai Guntai Skeltonei sakrājušies daudz šūtu sveicinājumu, jo viņa sazinās ar citu valstu pečvorka entuziastiem.
Krāsu laboratorija
Gan darba process, gan rezultāts vienmēr ir interesants, atzīst Ināra, jo katrs autors izteic savu krāsu izjūtu un kompozīciju. Satiekoties ilggadējām rokdarbniecēm Janīnai Jasinovičai, Svetlanai Fjodorovai un Elitai Krastiņai, skatot katras darbus, tajos pamanāmas atšķirības. I. Dalbiņai, piemēram, ļoti patīk zaļās krāsas dažādi toņi, un to jo daudz ir gatavajos darbiņos. Viņa iemācījusies krāsot audumus un smej, ka tā ir sava veida laboratorija. Īpaši, kad tiek izmantota saules batikas tehnika. Proti, slapjam kokvilnas gabalam pārklāj zīda krāsu un virsū liek dažādus augus. Gaida, kamēr tas viss saulē izžūst, pēc tam ar gludekli krāsojumu nostiprina, rezultāts ir pārsteidzošs. Par to arī “Bauskas Dzīve” pārliecinājās, jo paparžu un citu zālīšu atveids zaļajā fonā izskatās smalki un suģestējoši.
Nereti, lai īstenotu iecerēto, Ināra pati krāso audumus ar kokvilnas krāsām, iegūstot jauniem darbiem piemērotākos toņus. Bieži viņa izmanto ziedu motīvus, jo tie ir viņas otrā aizraušanās. Prieku sagādājuši daudzi darinājumi, bet viņa tos nemēdz turēt tikai mājās. Viens no mīļākajiem dekoriem, kurā no auduma gabaliņiem atveidots eņģelis, uzdāvināts Pestīšanas Armijai. Inārasprāt, tur tam ir piemērotākā vieta. Bērnu pūri arī papildināti ar mammas darinājumiem. Tā no mājām prom aizceļojis gultas pārklājs.
