Baušķenieki Ilona un Armands Zdanovski šogad pievērsušies jaunam biznesam – viņi iecerējuši Latvijā izvērst strausu audzēšanu.
Baušķenieki Ilona un Armands Zdanovski šogad pievērsušies jaunam biznesam – viņi iecerējuši Latvijā izvērst strausu audzēšanu.
Ir nodibināta sabiedriskā organizācija «Latgales strauss». Kopā ar citiem interesentiem jūnija beigās Ilona un Armands bija triju dienu seminārā Polijā. To organizēja kāds vietējais fermeris, kuram pieder arī Eiropā lielākās strausu audzētavas. Semināra programma bija ļoti plaša, tajā par strausiem tika runāts, sākot no veterinārijas līdz pat produkcijas realizācijai un jaunu sadarbības formu meklējumiem. Tika nodibināts Austrumeiropas valstu strausu audzētāju klubs. Interese par šo netradicionālo lauksaimniecības jomu ir liela. Armands cer jau šoruden organizēt starptautisku semināru Bauskā.
Ferma Latgalē
Zdanovski veido savu strausu audzēšanas fermu Latgalē. Šī novada izvēlei ir vairāki iemesli: vieglāk tikt pie lētākas zemes, ir izdevies sameklēt kārtīgus, uzticamus strādniekus. Taču strauskopība attīstāma jebkurā Latvijas novadā. Tāda ir arī Armanda iecere – fermu Jēkabpils pusē izveidot par bāzes paraugsaimniecību, lai tālāk veicinātu šīs nozares izplatību valstī. Iecerēts izkopt ciltsdarbu, novērst putnu tuvradniecības problēmu.
Latvijas apstākļiem piemērotas ir Āfrikas strausu šķirnes putni, viņi labi pielāgojas dzīvei mūsu klimatiskajos apstākļos. Pašlaik divas diennaktis vecs cālēns, kurš sver nepilnu pusotru kilogramu, nopērkams par aptuveni 60 latiem. Šo putnu audzētāji beidzot var cerēt arī uz SAPARD līdzekļiem.
Divdesmit gramu smadzeņu
Piecu hektāru platībā iespējams turēt desmit strausu ģimeņu. Tajās parasti ir divas mātītes un viens tēviņš. Gadā viena mātīte izdēj vidēji 60 olu. Inkubācijas periods ir 42 dienas. Pirmajās nedēļās mazie cālēni ir ļoti jūtīgi. Pieaudzis putns ir apmēram divus metrus augsts, sver no 100 līdz 120 kilogramiem, taču par īpaši gudriem tos nevar uzskatīt. To pierāda viņu uzvedība, arī smadzeņu masa, kas ir aptuveni 20 gramu.
Šī nozare ir gana riskanta, pat nedaudz bīstama, tāpēc pirms uzņēmējdarbības sākšanas jāievāc informācija, jāgatavojas. Strausa spēriens ir līdzīgs aptuveni triju zirgu spēkam. Strauskopība ir arī interesanta, jo putniem ir nejauks, bet savdabīgs raksturs. Galvu smiltīs viņi patiešām bāž, taču ne aiz bailēm, bet lai mazgātos. Tāpēc strausu fermā ir nepieciešama sava «smilšu kaste».
Gaļa, āda, olas
Izmantojama ir strausu āda modes aksesuāru – rokassomiņu, maciņu – izgatavošanai. Teātri labprāt ņemot krāšņākās spalvas. Pareizi un laikā apstrādāta āda ir ūdens necaurlaidīga. Tās tirgus vērtība pasaulē ir augstāka nekā krokodilu ādai. Speciāli sagatavotu strausu nagu pulveri lieto dimantu slīpēšanai. Olas patērēt uzturā būtu liela izšķērdība, tās pārsvarā izmanto jauno putnēnu iegūšanai. Vērtīgākā strausam ir gaļa. No viena pieauguša putna iegūst ap 40 kilogramiem. Gaļai izmantojami apmēram deviņus līdz 14 mēnešus veci putni. Tai ir vērša, nedaudz arī tītara gaļas garša, ļoti zems holesterīna līmenis, ideāli piemērota steika gatavošanai. Šis produkts gan nav īpaši lēts, taču lielpilsētu pārtikušajiem cilvēkiem piemērots. Interesi par strausu gaļu Latvijā izrāda ēdināšanas uzņēmumi, arī daži lielveikalu tīkli. Armands uzskata, ka Eiropā strausu gaļas pieprasījumam ir tendence palielināties, īpaši pēc govju trakuma slimības izplatīšanās.
