Adventes laika došanas prieks vērojams arī pagātnē, rūpējoties par tiem, kuriem liktenis atņēmis vecākus un kuri nonākuši grūtos apstākļos. Bauskā 20. gad-simta 20. – 30. gados 13. Bauskas aizsargu pulks, aizsardžu pulciņš un dažādas pašdarbnieku organizācijas rīkoja labdarības akcijas un pasākumus, kuru mērķis bija atbalstīt ne tik laimīgus un pārtikušus iedzīvotājus. Šoreiz uzmanību vērsīsim uz Bauskas skautu pulciņu, kura darbība veicināja gan tā biedru patstāvības izaugsmi un iemaņu apgūšanu, gan devumu sabiedrībai un atbalstu līdzcilvēkiem.
Kustības ideja – no britiem
Skautu kustības radītājs bija britu armijas ģenerālleitnants Roberts Beidens-Pauels, kas 1907. gadā dibināja skautu organizāciju. Roberts Beidens-Pauels uzskatīja, ka organizācijas galvenais uzdevums ir veidot cilvēku raksturu. Skautam bija jābūt izturīgam. Skautu ideju laika gaitā pārņēma arī citas valstis, tostarp cariskā Krievija, no kurienes ar skautu kustību iepazinās arī latvieši, kuri tur atradās bēgļu gaitās Pirmā pasaules kara laikā.
Jau 1921. gada 6. aprīlī tika reģistrēta Latvijas Skautu centrālā organizācija. Tās mērķis bija attīstīt jauniešu un bērnu fiziskās iemaņas, prātu un pacelt garīgo vērtību skalu. Starpkaru Latvijā skautu organizāciju vadīja atvaļinātais ģenerālis Kārlis Goppers, kas kļuva par pirmo un vienīgo Latvijas skautu prezidentu.
Dibinātājs – Aleksandrs Brīviņš
Bauskas apriņķī starpkaru periodā darbojās vairāki skautu pulciņi, 56. Bauskas skautu pulciņš tika dibināts 1923. gada 26. janvārī. Tam ar laiku radās vairākas nodaļas, no kurām viena 1927. gadā izveidojās par atsevišķu 66. Bauskas skautu pulciņu. Kopš 1934. gada pavasara Bauskā bija tikai viena skautu vienība – 56., kas bija apvienota no 56. un 66. skautu pulciņa.
Bauskas skautu pulciņa dibinātājs bija Aleksandrs Brīviņš. Viņš ar lielu enerģiju piedalījies latviešu sabiedriskajā dzīvē gan laukos, gan pilsētā. Pirmā īsti aktīvā darbošanās organizācijās A. Brīviņam sākās 1916. gadā Nižņijnovgorodā cariskajā Krievijā, kur darbojies kā Novgorodas apriņķa skautu družinas adjutants. Pēc tam Bauskā bija Latviešu nacionālās jaunatnes savienības sekretārs un priekšnieks. Vēlāk A. Brīviņš sevi pierādījis kā veiksmīgs advokāts. 1932. gadā Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu jurisprudencē, tad pirmos divus gadus jaunais jurists strādājis sava tēva notāra kantorī Bauskā, pēc tam – Rīgā un Krāslavā. 1943. gadā viņš ieguvis zvērināta advokāta tiesības. Latviju viņam nācās atstāt 1944. gada 10. novembrī, kad pārpildītā bēgļu laivā laimīgi sasniedza Zviedrijas krastus. 1950. gadā A. Brīviņš emigrēja uz Kanādu.
Virsleitnanta Viļa Akermaņa iniciatīvas
Pirmo Bauskas skautu pulciņa priekšnieku vidū bijis arī virsleitnants Vilis Akermanis. Viņš bijis viens no galvenajiem Daugavas vanagu organizācijas dibināšanas iniciatoriem 1945. gadā. Jau vidusskolas laikā sācis interesēties par skautiem un līdztekus darbojies žurnālistikā vietējā laikrakstā «Bauskas Vēstnesis». Absolvējis Bauskas ģimnāziju un J. Rozes latviešu stenogrāfu skolu Rīgā ar skolotāja tiesībām. Pēc tam beidzis Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu jurisprudencē, aizstāvot diplomdarbu «Kara gūstekņu tiesiskais stāvoklis». Beidzis arī Latvijas Kara skolas speciālo nodaļu un pēc tam dienējis 4. Valmieras, 9. Rēzeknes un 6. Rīgas kājnieku pulkā. Sešus gadus bijis militārā žurnāla «Kadets» redaktors.
Līdz Otrajam pasaules karam V. Akermanis organizējis prāvu skaitu pasākumu: skolas, kursus, lekcijas, teātri, korus, nometnes presi, akadēmiskās sekcijas u. c. Viņš veicis nozīmīgu darbu nometņu kultūras dzīvē, karavīru garīgās stājas stiprināšanā un karavīru kopības saglabāšanā nākotnē. V. Akermanis izstrādājis noteikumus visus karavīrus apvienojošas organizācijas radīšanai. Viņš bijis dedzīgākais organizācijas idejas aizstāvis un propagandētājs. Otrā pasaules kara laikā iesaukts Latviešu leģionā, pēc kara emigrējis uz Austrāliju.
Labvēļu komitejas atbalsts
Bauskas skautu pulciņa veiksmīgas darbības pamats bija ne tikai tās vadītāji, bet arī pulciņa labvēļi, kas sniedza skautiem lielu materiālu atbalstu, tieši tāpēc skauti varēja palīdzēt līdzcilvēkiem. Bauskas 56. skautu pulciņa labvēļu komiteja ar mācītāju Gustavu Tursu priekšgalā pastāvīgi palīdzēja gādāt līdzekļus pulciņa kluba uzturēšanai un nometņu inventāra iegādei. Labvēļu komiteja rūpējās arī par pulciņa garīgo audzināšanu. Pulciņam tika ierādītas trīs plašas istabas J. Kļaviņas ģimnāzijā. Ar palīdzību no malas 30. gados Bauskas skauti izdeva žurnālu «Bauskas Skauts».
Rīko apriņķa nometnes
Kad Bauskā nodibinājās skautu vienība, radās doma par nometņu rīkošanu. Tas bija kas jauns, un neviens nezināja, kā to dara. Pirmajā vasarā īstu nometni sarīkot neizdevās, skauti nodevās tikai izbraucieniem, kas parasti ilga no sestdienas pēcpusdienas līdz pirmdienas rītam. Programmas galvenais pasākums bija uzstāšanās ar priekšnesumiem dažādu biedrību rīkotās zaļumballēs. Līdzīgi aizritēja arī nākamā vasara.
1925. gada vasarā 56. vienība sarīkoja pirmo īsto nometni, kas ilga četras dienas. Bija telšu sliešana, skautu rotaļas, peldēšanās un mācības pirmās palīdzības sniegšanā, signalizācijā, šķēršļu pārvarēšanā, dzimtenes pazīšanā, ēdienu gatavošanā, šaušanā ar loku, šķēršļu skrējienā, ugunskura kuršanā. Bija arī priekšnesumi, mīklu minēšana u. c. 1936. gada 25. un 26. jūlijā nometne rīkota Mēmeles krastā pie Vecsaules sila. Tās laikā notikušas dažādas sacensības skautu mākslās un nometnes iekārtojumā, naktīs meklēta malduguns u. c. Pirms nometnes slēgšanas dalībnieki gājuši uz aptuveni trīs kilometrus attālo Saules kaujas vietu, kur divi jaunuļi devuši svinīgo solījumu.
Tautu saprašanās «džamborejās»
Nometnes bijušas ne tikai Bauskas apriņķī. Rīkotas arī Latvijas skautu lielās nometnes, kurās spēkiem mērojušies vairāk nekā 100 Latvijas skautu pulciņu. Latvijā organizētas pat starptautiskas skautu nometnes, pulcinot jauniešus un bērnus no visas Latvijas un ārzemēm. Šādās nometnēs, ko no indiāņu valodas atvasināta vārda sauca par «džamborejām», sastapās daudzi zēni no dažādam valstīm. Tā tika sekmēta miera un tautu saprašanās ideja. Arī Bauskas skauti aktīvi piedalījās šādās nometnēs, gūdami diezgan labus panākumus.
Bauskas skautiem 1929. gads bija rekorda laiks nometņu rīkošanā. Tika organizētas četras nometnes. No sanitārās daļas ziņojuma vērojams, ka notikuši arī nelaimes gadījumi. Viens otrs, neatšķirdams roku no koka zara, iedrāzis rokā ar «fiskaru», skauts Š., vārīdams launagu, uzgāzis sev uz kājām vārošu tēju. Tā kā viņam, pēc paša izteicieniem, esot bieza āda, sekas neesot bijušas briesmīgas. Daži saulē bija par daudz apcepinājuši muguras, un sāpes bija jāremdina ar vazelīnu vai sviestu.
Dāvanā – tūristu informācijas vitrīna
Skautus aizrāvuši pārgājieni, kuru laikā apzinātas Bauskas apriņķa vēsturiskās vietas. Kā kopīgu labo darbu un dāvanu līdzcilvēkiem 1936. gadā Bauskas skautu pulciņš pagatavojis un dāvājis Bauskas pilsētai glītu tūristu informācijas vitrīnu, kas izlikta Bauskas pilskalnā. Vitrīnā bijis Bauskas plāns ar miniatūrā iezīmētām vēsturiskām vietām un iestādēm, īsas ziņas par Bausku un tās apkārtni.
Skauti aktīvi domājuši par pēctecības nodrošināšanu. 1926. gadā, Mātes dienā, atklāti 56. skautu pulciņa rīkotie pirmie Bauskas skautu kopnieku kursi, kas ilguši dažus mēnešus un organizēti arī turpmāk. Tajos piedalījušies ne tikai Bauskas pulciņa skauti, bet arī vairāki skauti no lauku nodaļām. Pēc kursu beigšanas viņi varējuši darboties kā kopnieki jeb vadītāji nodaļās un nākamajos pulciņos, nesot skautu idejas tautā.
Svētki novembrī un decembrī
Īpašs Bauskas skautiem bijis novembris un decembris. 17. vai 18. novembra vakarā skauti kopā ar pārējām organizācijām piedalījušies dievkalpojumā Bauskas baznīcā un pēc tam devušies lāpu gājienā ar karogiem uz Brīvības pieminekli Pilsdārzā, kur nolikuši vainagu. Pusnaktī pie pieminekļa skauti devuši svinīgo solījumu.
Pēc valsts svētkiem skauti rosīgi gatavojušies labvēļu vakaram decembra sakumā un Ziemassvētku gaidīšanai ar labiem darbiem. Ar savu labvēļu palīdzību, cik daudz vien bija iespējams, skauti apdāvinājuši trūcīgās ģimenes. Tie bijuši dažādi dāvanu saiņi ar našķiem, vilnas izstrādājumiem u. c. Dāvanu saiņu bijis daudz, tāpēc skauti paši saviem spēkiem tos izvadājuši ar ragaviņām. Skautiem īpaši paticis rūpēties par zvēriņiem. Lai tiem palīdzētu, skauti savos dārzos izlikuši barību zaķiem un stirnām.
Pirms Ziemassvētkiem skautiem bijuši svētki – iedegta eglīte, bijis Ziemassvētku vecītis, par to gādājuši pulciņa vadītāji kopā ar labvēļu komiteju. Svinēts arī Vecgada vakars – visi kopā ārā iedeguši eglīti. Visbiežāk tas noticis netālu no Bauskas vai Vecsaules silā. Tiekoties skauti izvērtējuši aizejošo gadu un pārsprieduši plānus, kā arī vēlējuši visiem laimīgu jauno gadu. Pēc tam laikus devušies mājup, lai jauno gadu sagaidītu kopā ar ģimeni.
***
Bauskas skautu pulciņš darbojās līdz 1940. gadam. Kad Latviju okupēja, skautu organizācija mūsu valstī tika likvidēta. Skautu prezidentu ģenerāli M. Gopperu apcietināja un nošāva, daudzi skauti un vadītāji tika apcietināti, nogalināti vai izsūtīti.
