«Četrus gadus pēc kārtas mūsu ģimenē kādam skolā ir izlaidums,» saka codiete Olga Jekoviča.
«Četrus gadus pēc kārtas mūsu ģimenē kādam skolā ir izlaidums,» saka codiete Olga Jekoviča.
Pērn jaunākā meita Zigrīda pabeigusi Codes pamatskolu, šogad Agnese absolvē Bauskas 1. vidusskolu. Nākamgad Kristapam 9. klases izlaidums Codes pamatskolā, un vēl pēc gada arī Zigrīda būs pabeigusi 12. klasi.
Kaplē bietes, vāc sienu
Trīs bērni šim laikam esot diezgan traks cipars, spriež Olga, taču gan meitas, gan dēls gaidīti ar mīlestību. Turklāt kupla ģimene dzimtai, kuras saknes ir Rēzeknes rajona Sakstagalā, neesot nekas neparasts.
Agnesi, Zigrīdu un Kristapu izaudzināt palīdzējusi omīte – Olgas māmuļa Jekaterina Depere. Viņa 20 gadu strādājusi par skolotāju Bērzu pamatskolā. Pie bērniem pārnākusi pirms 16 gadiem, kad kļuvusi par pensionāri. Tad Jekoviču ģimene – Olga un Ivars – iemājojusi tagad rūpīgi apmūrētā Līvānu mājā.
Par savu bērnību Olga stāsta: «Kad tētis nomira, man bija desmit, vecākajai māsai 12, bet jaunākajai septiņi gadi. Mamma mūs izaudzināja viena. Skolas gados katru vasaru kolhozā bietes kaplējām, sienu vācām, lai nopelnītu brīvpusdienas, naudu skolas lietām, apģērbam, apaviem. Nevarējām visu gaidīt un prasīt no mammas.»
Liels pulks radinieku
Olga apguvusi pārdevējas arodu, bet aiz letes stāvēt nav iznācis. 20 gadu viņa strādājusi grāmatvedībā, no tiem desmit – pagasta padomē. Vecākajai māsai Zojai tepat Codē ir sava zemnieku saimniecība, ģimenē aug divas meitas un divi dēli. Jaunākā māsa Ludmila strādā Bauskā, audzina trīs dēlus un tagad studē, lai kļūtu par pilntiesīgu tiesneša palīgu. «Mūsu ir daudz, ja vēl piepulcējas vīra radi, viņš nāk no piecu bērnu ģimenes, tad esam pavisam liels pulks, toties ir jautri, cits citu atbalstām,» saka Olga.
Rozes izdaiļo apkārtni
Narcises un ceriņi pašlaik smaržo ap Jekoviču mājām, vasara nāks arī ar citiem ziediem. Mamma kopā ar Agnesi gadu gaitā ap māju stādījušas rozes – jau 32 šķirnes, no tām septiņas dēstītas šopavasar. Savukārt Zigrīda atzīstas, ka viņa kopā ar mammu reizēm vēlās vakara stundās sastopas pie ledusskapja, jo, televizoru skatoties, patīk našķoties. Ģimenes vīriešus Kasparu un tēti vieno interese par tehniku un makšķerēšana. Žēl vienīgi, ka upe tālu, tā no sirds to varot darīt pie vecmāmiņas Ogrē.
Tētis dod darbu
Vērā ņemams ģimenes vaļasprieks ir augļu kociņu – ābeļu, bumbieru, plūmju – potēšana un stādu audzēšana sev un pārdošanai. Jekoviču ģimenes augļu dārzā jau ir 34 šķirņu ābelītes, bet uz piemājas dārzā augošās bumbieres uzpotētas četras šķirnes.
Bērni šajās mājās ir iemācījušies novērtēt pašu nopelnītas lietas. Ar darbu zemnieku saimniecībā viņus nodrošinot tētis, stāsta Zigrīda. Viņš ved dārzeņus uz tirgu un pēc tam katram par ieguldīto darbu samaksā. Agnese daļu no pērnvasar nopelnītā ieguldījusi autovadīšanas kursos. Mammai vajadzējis maksāt tikai par braukšanas nodarbībām, un nu jau tiesības ir meitai rokā. Kristaps sakrājis mopēdam, tas nopirkts, vēl gan abiem ar tēti esot «jāķīlē».
Uz dziesmu svētkiem
Meitām un dēlam esot gudras galvas, no skolotājiem uzslavas vien nācies dzirdēt, ne bez lepnuma teic Olga un Ivars. Tāpēc dienu pirms centralizētā eksāmena angļu valodā Agnese nenervozē un nesēž, vārdnīcās iekrāvusies. Skolotāja Aija Bildjuga ieinteresējusi skolnieci arī par debatēm. Agnese gan nesteidzas atklāt, kurā augstskolā stāsies, interese esot par jurisprudenci. Sarunā tomēr kļūst skaidrs, ka abas Jekoviču meitas savu nākotni nesaista ar Codi. Tā esot pārāk klusa, vienmuļa, te jauniem cilvēkiem darbu atrast grūti.
Ir vēl kāds iemesls, kāpēc šī vasara abām Jekoviču meitām būs īpaša, – māsas piedalīsies 23. Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos. Agnese dejo Bauskas 1. vidusskolas deju kopā, Zigrīda – Codes pagasta jauniešu kolektīvā. Agnese gan piebilst, ka viņa lielajā stadionā deju rakstus veidojusi jau pamatskolas gados, piedaloties skolēnu dziesmu svētkos. Toties Zigrīda palepojas, ka codiešiem pagasts uz šiem svētkiem sagādājis jaunus tērpus.
Pavadot mūs ceļā uz Bausku, omīte no Agneses dobes saplūc smaržīgas narcises. Nākas vien piekrist atziņai, ka bērnu drošībai pasaule nevar izgudrot neko labāku par ģimeni un mājām, kas ieliek dzīvei kā namam stabilu un stipru pamatu.
