Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lēmums veikt pārmaiņas rajonos izveidotajās nodaļās skar 155 vecāko kursu studentu intereses Bauskas rajonā.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) lēmums veikt pārmaiņas rajonos izveidotajās nodaļās skar 155 vecāko kursu studentu intereses Bauskas rajonā. Augstskolas nodaļā šogad uzņemti 40 pirmkursnieku.
Piedāvājums «augstā plauktā»
Studenti bez skološanās iespējām netiek atstāti. Pēc ziņām, kas pašlaik ir «Bauskas Dzīves» rīcībā, RPIVA nolēmusi Bauskā saglabāt trīs studējošo grupas. Augstskolas Vakara un neklātienes studiju daļas vadītāja Rūta Cipija «Bauskas Dzīvei» apgalvoja, ka Bauskas nodaļā šogad varēšot mācīties arī visi 1. kursā uzņemtie.
Pārējiem tiek piedāvāts mācības turpināt augstskolā Rīgā, kur nodarbības neklātniekiem notikšot sestdienās. Pagastos dzīvojošajiem studentiem jāapsver, vai viņi spēs ar sabiedrisko transportu līdz plkst. 9 no rīta nokļūt Imantā, kur atrodas RPIVA. Dažiem tas nozīmē, ka uz Rīgu jābrauc jau iepriekšējā vakarā, jāmeklē, kur pārnakšņot. Iksestdienas braukāšana radīs izdevumus papildus jau tā prāvajai mācību maksai. Iebilde, ka Rīgas studentiem jāmaksā vēl vairāk, mūsu rajona studentus nespēj mierināt. Cilvēki, kuri izglītošanā ieguldījuši no 350 līdz 550 latu gadā, nav pārliecināti, vai spēs izmantot augstskolas piedāvājumu turpmāk studēt Rīgā. Taču rādās, ka tā pašlaik ir viņu nevis augstskolas problēma.
Pārkārtojumi skar studentus un pasniedzējus
Studentiem jaunums tika paziņots 11. septembrī, tiekoties sanāksmē Bauskas 2. vidusskolā, kur nodaļa līdz šim īrējusi telpas. 13. septembrī šī informācija tika sniegta nodaļas vietējiem pasniedzējiem, no kuriem lielākā daļa ir rajonā pazīstami cilvēki – juristi, uzņēmēji, speciālisti, pedagoģijas maģistri. Viena no pasniedzējām «Bauskas Dzīvei» atzina, ka bijusi ļoti netālredzīga, parakstot līgumu, kurā vispār nav bijusi minēta darba samaksas summa. Pēc tam varējusi vien brīnīties, ka par stundu RPIVA maksājusi no Ls 1,20 līdz Ls 1,80, turklāt bieži ar lielu novēlošanos.
Augstskolas Vakara un neklātienes studiju daļas Bauskas nodaļas vadītāja Inguna Rauda 11. septembrī, tiekoties ar studentiem, apgalvoja, ka pārmaiņas skar arī nodaļas citos rajonos. Nodaļu vadītāju sanāksmē Rīgā RPIVA rektors Juris Stabiņš esot skaidrojis, ka tas saistīts ar finansiālajām grūtībām. Uzturēt nodaļu ar mazu studējošo skaitu neesot rentabli. Katrā studiju programmā jābūt ne mazāk kā 25 studentiem, bet tik lielas grupas rajonā komplektēt neizdodas.
«Sāpīgās» naudas lietas
I. Rauda neslēpa, ka Bauskas nodaļas studenti par studijām jaunajā mācību gadā jau iemaksājuši ap 9000 latu, un līdzekļi vismaz sākumam būtu. Taču šī nauda vairs neatrodoties nodaļas rīcībā. Uz jautājumu par studiju maksas izlietojumu I. Raudai atbildi neesot sniedzis ne RPIVA rektors Juris Stabiņš, ne arī Vakara un neklātienes studiju daļas vadītāja Rūta Cipija.
Informācija par maiņām rajonu nodaļu darbā nākusi atklātībā tikai augusta pašās beigās, uzsvēra I. Rauda. Viņa sacīja, ka jau pagājušajā mācību gadā bijis jaušams, ka augstskolai ir jūtamas grūtības. Uz RPIVA nosūtītie rēķini apmaksāti gausi, pasniedzējiem maksāts ar kavēšanos, šim mācību gadam neesot nopirkta neviena jauna grāmata, mācību līdzekļi. Bauskas nodaļā vasarā pieņemtā darbiniece S. Mūrniece arī neesot saņēmusi pilnu atlīdzību par darbu, neslēpjot rūgtumu, stāstīja I. Rauda. Viņa pati jau iesniegusi atlūgumu un nolēmusi izmēģināt spēkus citā jomā.
Reklāma atpalikusi no notikumiem
11. septembrī studenti sprieda, ka jāraksta vēstule augstskolas Senātam un Izglītības un zinātnes ministrijai. Viņi tomēr cer izcīnīt, lai saskaņā ar studiju līgumu tiem, kuri sākuši studijas Bauskas nodaļā, būtu iespēja šeit arī tās beigt. Taču pēc ziņām, kas ir redakcijas rīcībā, vārdu «Bauskas nodaļa» līgumos nemaz nav, vienošanās noslēgta ar augstskolu.
Saskaņā ar datiem, ko izplatījusi Latvijas Augstākās izglītības padome (AIP), Latvijā ir 33 augstskolas, no tām akreditētas 16. AIP priekšsēdētāja Baiba Rivža sniegusi informāciju, ka reģionos darbojas sešas augstskolas un tikai dažām Rīgas augstākajām mācību iestādēm ir nodaļas rajonos. Viena no aktīvākajām šajā ziņā līdz šim bijusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola. Turklāt vēl tagad, kad pārmaiņas jau sākušās, Latvijas Televīzijas kanālos tiek raidīta RPIVA reklāma, kas aicina studēt arī šīs augstskolas 11 nodaļās Latvijā.
Akadēmiskās vai profesionālās programmas
Akreditēto augstskolu skaitā RPIVA nav, «Bauskas Dzīvei» skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā. Akreditācija nozīmē atbilstību noteiktai kvalitātei, ko apstiprinājusi Latvijas Augstākās izglītības padome. Saskaņā ar datiem, kas publicēti izdevumā «Izglītība un Kultūra» 2000. gada 22. jūnijā un 13. jūlijā, no trijām RPIVA piedāvātajām akadēmiskajām studiju programmām divas ir akreditētas tikai uz diviem gadiem. No septiņām profesionālajām studiju programmām uz diviem gadiem akreditētas četras, daļa programmu vispār nav akreditētas.
Sarunā ar RPIVA neklātienes studentiem Bauskā «Bauskas Dzīve» secināja, ka viņi nav informēti, kāda tipa programmu apgūst, vai, saņemot diplomu, iegūs vai neiegūs bakalaura grādu. Redakcija lūdza Izglītības un zinātnes ministrijas Augstskolu departamenta vecāko referenti Līgu Jermolajevu precizēt, ar ko atšķiras profesionālās un akadēmiskās studiju programmas.
Grāds vai profesija
L. Jermolajeva skaidroja, ka bakalaura grādu students iegūst, absolvējot akadēmisko programmu. Piemēram, Latvijas Universitātē, kas ir akreditēta augstskola, vairākums akadēmisko programmu absolventu bakalaura grādu iegūst pēc četru gadu studijām. Pēc tam divus gadus var turpi- nāt mācības maģistrantūrā, vēlāk arī doktorantūrā. RPIVA saviem akadēmisko programmu absolventiem bakalaura grādu sola pēc piecu gadu studijām, izpil- dot speciālus noteikumus, tā savukārt skaidroja Inguna Rauda.
Profesionālās programmas beidzēji iegūst amatu, profesiju, ar ko iziet darba tirgū, bet ne grādu, uzsvēra L. Jermolajeva. Tomēr tie, kuri tiešām to vēlas, var censties stāties maģistrantūrā. Tas ir iespējams, ja profesionālajā programmā ir bijuši ietverti vairāki nepieciešamie priekšmeti. Katrs šāds gadījums tiekot izskatīts individuāli. Dažās augstskolās ir arī profesionālās programmas ar integrētu bakalaura standartu, kas paredz izglītības turpināšanu maģistrantūrā, piebilda L. Jermolajeva. Augstskolai jātiecas pēc tā, lai gan akadēmiskās, gan profesionālās programmas un pati mācību iestāde tiktu akreditētas.
Diploma svars
Šajā publikācijā«Bauskas Dzīve» nebūt necenšas norādīt, ka RPIVA piedāvātās izglītības iespējas būtu sliktas. Tomēr studentiem, kuri to izvēlējušies un par studijām maksā savu naudu, ir tiesības zināt, vai viņi saņems valsts atzītu diplomu. RPIVA ir valsts augstskola tāpēc, ka tā veidota, apvienojot divas pedagoģiskās skolas, kas piederēja valstij, un ir to tiesību un saistību pārmantotāja, skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā.
Šis fakts ir svarīgs, jo augstskolu akreditācija notiek saskaņā ar Augstskolu likumu. Tas nosaka, ka valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu drīkst izdot tikai akreditētas augstskolas, kurās apgūst valsts akreditētu studiju programmu. Saskaņā ar likuma pārejas noteikumiem, pašlaik visas valsts augstskolas, arī bez akreditācijas, ir tiesīgas izsniegt šādus diplomus, kamēr Izglītības un zinātnes ministrija nav pieņēmusi lēmumu par pārejas perioda beigšanu.
Atturība un skumjas
Izglītības un zinātnes ministrijas Augstskolu departamenta vecākā referente Līga Jermolajeva arī neslēpa, ka ministrijas attieksme pret augstāko mācību iestāžu nodaļām rajonos ir atturīga. Nereti tajās studējošie tomēr negūstot atbilstošas kvalitātes izglītību. Vienas augstskolas dažādās nodaļās viena un tā pati programma tiek pasniegta atšķirīgi. Vietējo pasniedzēju piesaistīšana ir lētāka, bet nereti šiem cilvēkiem pašiem nav pat maģistra grāda. Taču, kamēr visiem studētgribētājiem nav tādas rocības, lai mācītos augstskolā Rīgā, šāda iespēja pagaidām tiek pieļauta.
«Bauskas Dzīve» lūdza notiekošo komentēt arī RPIVA Vakara un neklātienes studiju daļas Bauskas nodaļas bijušo vadītāju Mudīti Strazdiņu, kura piedalījās nodaļas izveidošanā 1997. gadā. Viņa neslēpa: esot ļoti skumji, ka studentiem radušās neskaidrības un neērtības. Augstskolas nodaļas veidošanā Mudīte Strazdiņa un toreizējais Skolu valdes priekšsēdētājs Ivars Mičāns ieguldījuši lielu darbu.
Fakti
Akreditētās augstskolas Latvijā
Universitātes un valsts augstskolas: Latvijas Universitāte, Banku augstskola, Latvijas Policijas akadēmija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Rēzeknes augstskola, Rīgas Ekonomikas augstskola.
Privātās un pašvaldību augstskolas: Biznesa augstskola «Turība», Biznesa institūts «Rimpak-Livonija», Latvijas ev. lut. Kristīgā akadēmija, Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola «Attīstība», Vidzemes augstskola, Ventspils augstskola, Baltijas Krievu institūts, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Sociālo tehnoloģiju augstskola, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (uz diviem gadiem).
Pilnībā ar augstskolu akreditācijas rezultātiem var iepazīties izdevuma
«Izglītība un Kultūra» šī gada 22. jūnija un 13. jūlija numuros.
