Bauskā sestdien, 7. maijā, notiks Latvijas un Baltijas reitinga sacīkstes šautriņu mešanā «Bauskas kauss 2016». Mājinieku vidū spēlētājus sagaidīs jaunais biedrības «Latvijas Dārta organizācija» (LDO) prezidents Oskars Kovaļevskis.
Tā kā jaunais LDO prezidents stājies amatā tikai šopavasar, vēl aizvien viņam jāiepazīst šautriņu mešanas sporta sistēma Latvijā, tāpat jāplāno nākotnes aktivitātes. Pats atzīst, ka lielā sajūsmā par jauno amatu vēl nav. Tomēr prezidenta vēlēšanās saņemts atbalsts no visiem LDO klubiem, un uzticība jāattaisno.
LDO prezidenta amats nedod kādus īpašus ieguvumus tā īpašniekam. Ikdienā O. Kovaļevskis ir sporta centra «Mēmele» tehniskais darbinieks, kura pārziņā ir visa stadiona tehnika. Viņš metina, labo elektrības sistēmas, traktorus, pļāvējus. Ko jaunais amats nevalstiskajā organizācijā dod baušķeniekam un kā var mainīties šautriņu mešanas sports Latvijā, O. Kovaļevskis atklāj sarunā ar «Bauskas Dzīvi».
Kāpēc LDO notika valdes maiņa?
– Desmit gadus LDO vadīja Žanis Buklovskis. Viņš sakārtoja visu sistēmu, bet tagad viņam radušās citas intereses – lielāku uzmanību plāno pievērst darbam un bērniem. Dzīvē bieži pienāk brīži, kad kaut kas ir jāmaina.
Rīkojām visu klubu pārstāvju video konferenci interneta tiešsaistē ar «Skype» palīdzību. Izvirzīja manu kandidatūru un vienprātīgi to arī pieņēma. Valde daļēji mainījās – no iepriekšējās palika Rīgas pārstāvis Jurijs Botvinko, klāt nāca Signe Sinkeviča no Saulkrastiem. Žanis, protams, palīdzēs. Viņam ir pieredze, laba sadarbība ar Pasaules Dārta federāciju.
Cik plaši Latvijas mērogā ir pārstāvēts šis sporta veids?
– LDO ir klubi no visas Latvijas. Regulāri sacīkšu dalībnieki Latvijā ir vairāk nekā 110 spēlētāji. Realitātē cilvēku, kas aizraujas ar šautriņu mešanu, ir daudz vairāk. Viņi iet uz klubiem, uzspēlē, piedalās aktivitātēs, bet nestartē oficiālās sacensībās, kurās var gūt reitinga punktus.
Kādreiz Latvijas Dārta organizācijā bija tikai daži klubi un pārējie Latvijas klubi bija tikai kandidāti. Tagad sakārtojām sistēmu tā, ka gandrīz visi klubi, kas piedalās oficiālās sacīkstēs, ir uzņemti biedrībā, lai tie ir lemtspējīgi. Valde viena pati neko neizdomā – piesaistām visu klubu pārstāvjus, kad plānojam izmaiņas un dažādas aktivitātes.
Kāpēc valdē nedarbojas neviens no pazīstamākajiem Latvijas šautriņu metējiem, piemēram, Madars Razma?
– Madars Razma startē sacīkstēs pasaules līmenī, viņam tādām lietām nav laika. Viņš Latvijā ir tikai dažus mēnešus gadā. Valdes darbā galvenais ir, lai cilvēks ir pastāvīgi Latvijā un gatavs strādāt. Jurijs Botvinko vienmēr ir Latvijas Dārta organizācijā, kur kontrolē finanšu lietas. Signe Sinkeviča ir aktīva, vēlas piedalīties biedrības darbā.
Ievēlēja mani uz četriem gadiem. Nekas īpaši biedrības darbā nav jāmaina – Žanis Buklovskis visu ir sakārtojis. Tomēr jāspēj gan uzturēt esošo sistēmu, gan nepārtraukti jācenšas virzīties nedaudz uz priekšu.
Kādas ir Latvijas šautriņu mešanas sporta attīstības iespējas pašu valstī un ārzemēs? Vai ir cerības sagaidīt jaunus profesionāļus?
– Ceram, ka līdz maija sākumam būs skaidrība par vienu biedrības sponsoru. Ja izdosies visu sarunāt, tad šogad palaidīsim Latvijas izlasi uz Eiropas čempionātu Nīderlandē. Tur startē četri vīri un četras dāmas.
Lai būtu jauni sportisti kā Madars Razma, to nosaka pašu spēlētāju attieksme. Ir jāizvēlas veltīt sevi tikai šautriņu mešanas sportam. Ir ļoti labi spēlētāji – kā Nauris Gleglu, Aigars Strēlis, bet viņi neplāno profesionāli pievērsties šautriņu mešanai. Pagaidām vēl vienu tādas klases sportistu kā Madars Latvijā neredzu.
Kā attīstījās šautriņu mešanas sporta veids Bauskā, un kāda ir tava loma šajā kustībā?
– Bauskas šautriņu mešanas sekciju izveidoja Dainis Fikss kopā ar Andri Rāceni. 2005. gada nogalē tika dibināta biedrība «Šautriņu mešanas sporta klubs «Bauskas dārts»». Tā prezidents ir Dainis Fikss. Klubā reģistrēti vairāk nekā 20 biedru.
Sākumā šautriņu mešana notika stadiona halles otrajā stāvā. Vispirms bija četri, tad vēlāk pieci mērķi. Tomēr tāda mēroga sacīkstes, kā tagad rīkojam, tur nevar organizēt. Uz tik maziem mačiem tagad vairs neviens nebrauktu.
Bauskas sacīkstēm izdevās piesaistīt atbalstītājus – tie ir «Bauskas alus», «Balticovo», «Palīgs tavam auto» un citi uzņēmumi. Sacensības atbalsta Bauskas novada dome un sporta centrs «Mēmele». Atbalsts ir ļoti svarīgs. Lai nav tā, ka uzvarētājiem iedod tikai kausu vai medaļu, klāt pieliekam arī dāvaniņas. Cenšamies visu sarīkot ar humoru, ar jautrību.
Pie mums uz sacīkstēm ierodas ne tikai Latvijas sportisti, bet arī lietuvieši un igauņi. Bauskas kluba darbā daudz palīdz Raimonds Jankūns, Ilva Kalniņa, Aleksandrs Kalderauskis.
Cik nopietni pats nodarbojies ar šautriņu mešanu?
– Latvijas reitingā savulaik biju otrais numurs, esmu startējis Latvijas izlases sastāvā. 2009. gadā piedzīvota avārija, un pēc tās vēl aizvien grūti pārslēgties. Nevaru spēlēt vairs tā kā kādreiz.
Man ir svarīgāk aizbraukt uz sacensībām, satikt draugus, aprunāties ar cilvēkiem, mācīties no pieredzes bagātākajiem spēlētājiem. Braucu reizēm līdzi nevis startēt, bet psiholoģiski palīdzēt mūsu spēlētājiem. Piemēram, «Latvia Open» starptautiskais turnīrs – saprotu, ka varu pārvarēt labi ja pirmo kārtu. Toties tur atbrauc ārzemnieki, kurus pazīstu, un tā ir vienīgā iespēja ar viņiem tikties vienreiz gadā. Tas ir patīkami – kontaktēties ar domubiedriem.
Sacensībās turpinu piedalīties. Dažiem sportistiem atšķiras viņu sniegums treniņos un laukumā. Pats treniņos reti kad spēju parādīt to rezultātu, ko sacīkstēs, jo tur pārslēdzos citā režīmā.
Kāda pašlaik izskatās šautriņu mešanas sporta nākotne Bauskā?
– No Bauskas pagaidām jauniešu maz. Ceram ar laiku iesaistīt jaunus dalībniekus, turklāt dažāda vecuma. Šautriņu mešana ir salīdzinoši ļoti demokrātisks sporta veids – nav nekādu problēmu sākt spēlēt labā līmenī arī no 30 gadu vecuma.
Var iesaistīties ne tikai sportiskā lomā. Mans vecākais dēls Roberts bieži ir sacensību galvenais tiesnesis Latvijā. Viņam ir perfektas angļu valodas zināšanas, kā arī nepieciešamās programmatūras sacensību norisei. Arī Bauskas turnīrā Roberts būs tiesnesis. Ir ļoti svarīgi, lai būtu labs tiesnesis – tas ievērojami atvieglo organizatoru darbu. Katrās sacīkstēs, ko rīkojam, ir ļoti daudz darba. Neatceros, ka savās mājās arī kādreiz būtu medaļas izcīnījis, jo nav iespējams pilnvērtīgi sagatavoties spēlei.
Lai paši sevi pilnveidotu, sadarbībā ar Vecumnieku un Jēkabpils novada šautriņu metējiem rīkojam turnīru «Pelēkais rudens», kurā ir deviņi posmi. Savos treniņos, kas notiek trešdienās, vairāk cīnāmies savā starpā – ir pašiem savs turnīrs, rezultātu uzskaite. Reālie treniņi jau notiek mājās – trešdienās tikai parādām cits citam, ko izdevies mājās paveikt.
VIEDOKLIS
Vecumnieku dārta kluba prezidents Reno Roga:
– Sadarbība ar Bauskas klubu sākās, pirms vēl pats nokļuvu šautriņmešanas apritē. Tas bija pirms 2007. gada. «Vaininieks» bija mūsu kluba radītājs Armands Gustsons. Visus šos gadus sadarbību vērtēju kā ļoti pozitīvu, jo baušķenieki mūs ir atbalstījuši visdažādākos veidos un turpina to darīt, kad ir tāda nepieciešamība. Kādu brīdi izskanēja varbūtība klubus apvienot, bet es uzskatu, ka, pastāvot atsevišķi, mēs attīstāmies labāk.
Vēlreiz apsveicu Oskaru ar prezidenta amatu! Līdz šim esam sadarbojušies labi, un domāju, ka arī turpmāk tas būs mums pa spēkam. Novēlu viņam spēju izvērtēt ieteikumus, kritiku un saprast, kas graudi, kas pelavas.
