Ekskursijā pa Latgali «Bauskas Dzīves» darbinieki pārliecinājās, ka ezeri tur joprojām ir dziļi, skaidri, zili, cilvēki – sirsnīgi un viesmīlīgi.
Ekskursijā pa Latgali «Bauskas Dzīves» darbinieki pārliecinājās, ka ezeri tur joprojām ir dziļi, skaidri, zili, cilvēki – sirsnīgi un viesmīlīgi.
Augstmaņi servīzes izmanto… vienreizējai lietošanai
Līvānos 280 iedzīvotāju ģimenēm iztiku nodrošina darbs stikla rūpnīcā. Uzņēmuma kontrolpaketi ieguvis Amerikas latvietis Imants Bušs, kurš atgriezies dzimtenē. Pusmūža kunga lielākā bagātība pašlaik ir idejas, enerģija, sakari pasaulē un vēlme saimniekot. Līvānu ražotnei jau 112 gadu, ēkas un iekārtas nolietojušās. Lai iegūtu līdzekļus uzņēmuma rekonstrukcijai, aktīvi tiek meklēts noieta tirgus ražojumiem. 80 procentu Līvānu stikla trauku tiek pārdoti ārzemēs, nereti ar svešu preču zīmi. Lielākie pasūtījumi saņemti no Francijas, Austrijas, Vācijas. Speciāli Vāczemes pircējiem pašlaik tiek gatavots 40000 modernu vāžu ar it kā nošķeltām skaldnēm.
Līvānu stikla rūpnīcas muzejā eksponēto ražojumu klāstā daudz skaistu trauku, kam izslavētais franču stikls nestāv ne tuvu. 20 gadu Līvānos izstrādājumus veido pēc mākslinieces Aidas Rotčenko skicēm. Muzeja gide, pensionētā skolotāja Natālija Stivrišķe pievērsa uzmanību ar zeltu apgleznotajām stikla tējas servīzēm. Tās Līvānos esot pasūtījuši Irānas un Kuveitas augstmaņi, kuri šos mākslas darbus lietojuši kā vienreizējos traukus… Šeit ir arī sava kristāla kurpīte – balva kādam konkursam.
Ar latgalisku viesmīlību
Nedēļu pirms lielajiem svētkiem redzējām, kā tika posta Aglonas bazilika. Sastaptais diakons pret «Bauskas Dzīvi» bija ļoti laipns. Viņš izvadāja mūs pa baziliku līdz pat kapenēm pagrabā, stāstīja tās vēsturi. Tikām uzvesti arī altārī, pie «mamiņas», kā vietējie mīļi dēvē Dievmātes Marijas Brīnumdarītājas svētbildi.
Naktsmājām meklējām Bicānu ezeru Firsovas sādžā. Tur mūs gaidīja kolēģis Jānis Folkmanis, kurš atvaļinājuma laikā ciemojās pie Daugavpilī dzīvojošajiem vecākiem un brāļa ģimenes. Arī «Bauskas Dzīve» baudīja Folkmaņu ģimenes viesmīlību. Jāņa māmiņa Irēna Folkmane ir Daugavpils dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Tēvs – tēlnieks Indulis Folkmanis – kopā ar Andreju Jansonu strādājis, atjaunojot Bauskas Brīvības pieminekli, Jelgavas Lāčplēša un Latgales Māras pieminekli. Pie Bicānu ezera varējām izkarsēties simtgadīgā pirtiņā, guldīti tikām ar smaržīgu sienu pilnā šķūnī.
Nākamajā rītā, sīkam lietiņam smidzinot, kāpām 248 metrus augstajā Padebešu jeb Mākoņkalnā. Tā virsotnē atrodas 13. gadsimtā celtās vācu bruņinieku Volkenbergas pils drupas. Tagad kalnā uzbūvēta estrāde un deju placis. No Padebešu kalna saredzams Ubagovas ezers, ko mēdz dēvēt arī par Latgales dzidro aci. Tālu pārredzamie pauguri un pakalni vedināja izlocīt balsis, un «Bauskas Dzīves» darbinieku dziedošais sastāvs skanīgajā rīta gaisā sūtīja Latgalei dažas Zemgales dziesmas.
Podi netop bez mīlestības
Pakavējušies pie Latgales Māras pieminekļa Rēzeknē, taujājām pēc Lendžu sādžas, kurā dzīvo keramiķu Voguļu ģimene. Pēc krietnas maldīšanās, tikuši uz ceļa, kurš ved uz Sarkaņu Svētās Dievmātes baznīcu, beidzot nokļuvām «Ceplīšu» pagalmā. Ceplis tiekot kurināts reizi divos mēnešos un uz tā atvēršanu Olgas un Voldemāra māja vienmēr ir pilna «gostiem». Voguļa virpotās vāzes, krūzes un pat puķpodus kāro daudzi. Turklāt «Ceplīši» īpaši slaveni ar tā saukto melno keramiku. Šeit ir arī Latgales amatniecības skolas filiāle, un regulāri te apmetas vismaz desmit mācekļu.
Olga 70. gados universitātē ieguvusi filoloģes diplomu, otro gadu viņa ir Rēzeknes 14. arodvidusskolas direktore. Pārbraukusi no darba pilsētā, Olga paveic mājas darbus un ķeras pie Voldemāra virpoto trauku izgreznošanas. Tāpēc no 1985. gada Voguļu gatavotos traukus rotā burti W un O, ko autori skaidro latviskoti – jumis un saulīte. Līdz šim pie cepļa kuršanas krietni palīgi bijuši dēli – dvīņi Jānis un Māris. Šovasar puiši pabeidza vidusskolu un dosies studēt. «Ceplīšos» viņi būs tikai ciemiņi. Rokas no māliem atpūtinādams, nakts stundās Voldemārs Voguls raksta dzeju. Pagājušajā gadā Daugavpilī izdots dzejoļu krājums «Uz zvaigžņu tilta». Tas ir veltījums sievai Olgai. Skaidrs, ka bez mīlestības podu veidošana «Ceplīšos» tik labi neveiktos.
«Bauskas Dzīves» divu dienu ceļojuma maršruts pa Latgali:
Bauska–Skrīveri–Pļaviņas–Jēkabpils–Līvāni–Nīcgales dižakmens–Jasmuiža–Aglonas bazilika–nakšņošana pie Bicānu ezera Firsovas sādžā.
Padebešu jeb Mākoņkalns (248 m)–Rēzekne–Lendžu pagasta «Ceplīši»–Bauska.
