Aizraušanās. Top neparastas šalles un lakati.
Aizraušanās. Top neparastas šalles un lakati
Vienā jostas galā ieausts līgavas, otrā līgavaiņa vārds, tālāk abu dzimtajam novadam raksturīgie tautiskie raksti. Tik oriģinālu dāvanu jaunlaulātajiem auž baušķeniece Anita Maurīte, Bauskas 1. vidusskolas meiteņu mājturības skolotāja.
Raksts veidojas lēni
Pagaidām izgatavotas divas šādas jostas. Kāzu svinību rituāliem Anita šuvusi arī līgavas un līgavaiņa cepures, priekšautus ar dažādiem uzrakstiem.
Par aušanu viņai ir īpašs stāsts. Aust nav pratusi ne viņas mamma, ne vecmāmiņa. Pati stellēs iesēdusies nesen, bet, kad parēķinām, izrādās, tas noticis pirms 20 gadiem. Lietišķās mākslas studijā “Bauska” Anita sākusi mācīties aust grāmatzīmes. To ierādījusi Vija Šalka, kura nu jau aizsaules ceļos. Viņa nākusi uz mājām pamācīt, kā stellēs ievelkami velki un audi. Valdis Žeikars savulaik Anitai darinājis stelles, ar kurām tagad skolas mājturības kabinetā mācās aust audzēknes.
Tautisko jostu aušanu Anita iemācījusies pati, izmantojot grāmatu “Jostu raksti”. “Neesmu skaitījusi, cik darbu ir tapis. Jostu aušana man sniedz prieku. Baudu atklāsmi, lēnām veidojoties rakstam. Iznācis darināt Zemgales, Kurzemes un mana dzimtā novada Vidzemes jostas. Tās ir rakstainas, Latgales jostas ir celainas, tās nav iznācis aust.
Bērnu deju kopai “Mēmelīte” esmu noaudusi jostas, arī citiem kolektīviem. Pašlaik stellēs ir jostas Baldones mūzikas un mākslas skolai, tās laikam lietos koklētājas. Bērniem un jauniešiem pietiek ar diviem metriem, pieaugušo jostas ir trīsmetrīgas. Šādas jostas noaušana prasa 20 stundu,” stāsta Anita Maurīte.
Glezno un izšuj
Māku aust pedagoģe māca arī skolniecēm, bet atzīst, ka meitenes ir nepacietīgas, viņām gribas ātri sasniedzamu rezultātu, bet aušana prasa uzcītību. Izņēmums bijusi Ilva Strautiņa, kura tagad pati studē par mājturības skolotāju. Viņa savulaik noaudusi lakatu, ko pārveidojusi par pončo, un ar to piedalījusies mācību priekšmeta olimpiādē.
Kopā ar Ivetu Slavīti un Aivu Spieķi Anita Maurīte darina neparastus ļoti greznus zīda lakatus. “Aiva Spieķe tos apglezno, un mēs ar Ivetu izšujam spodršuvumā ar kājminamo šujmašīnu. Jau ir tapuši ap 15 šādu lakatu, tos rādījām izstādē “Intertextil Balticum” Ķīpsalā. Tas ir smalks un skaists darbs, kas grezno tērpu un valkātāju.
Klausoties Anitā, pamanu viņai ap kaklu neparastu šalli. Izrādās, ka tā ir izgatavota audumu veidošanas tehnikā. Anita jokojot to sauc par “čunčošanu”. Šo interesanto veidu ātri apgūst arī skolnieces. Šalles izgatavošanai nepieciešamie materiāli maksā ap septiņiem latiem. Lieto ūdenī šķīstošo flizelīnu un dažādus diegus vai dziju. Uz šallei vajadzīgā izmēra flizelīna gabala kārto dziju vai diegus, virsū liek flizelīnu un ar šujmašīnu nošuj krustu šķērsu. Pēc tam ar šampūnu uzmanīgi izmazgā, kamēr flizelīns izšķīst. Žāvē izklātu, un šalle gatava.
