Kaut arī ceļu satiksmes negadījumi (CSNg) nav tas līksmākais temats, to izraisītāju paskaidrojumos netrūkst kuriozu, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā informācija.
Neskaidra aina
Nereti avāriju izraisītāji nav spējīgi skaidri izteikt savas domas, rakstiskie paskaidrojumi ir vienos ķeburos, teksts grūti salasāms, rāda apdrošinātāju pieredze. «Autovadītāji nekautrējas atklāt, ka regulāri brauc alkohola reibumā, norādot izdzertā un izpīpētā daudzumu. Paskaidrojumos netrūkst komentāru par blondīnēm, automašīnu markām, cilvēki pielīdzināti dažādiem mājlopiem,» atklāj LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
Birojs apkopojis un publiskojis amizantākās šoferu paskaidrojumu frāzes. «Bauskas Dzīve» citātos saglabā oriģinālo valodu un pieturzīmes.
«Nekādus medikamentus pēdējā pusgada laikā neesmu lietojis. Pēdējo reizi «zāļīte» pīpēju vakar vakarā. Par manu veselību sūdzību nav.»
«Man vadītāju tiesību nav un nekad nav bijis. Es braucu bez vadītāja apliecības apmēram 30 gadus, jo man ir veselības problēmas, jo es nevaru iziet medicīnisko komisiju.»
«Kā pieredzējis autovadītājs (pēc runīgās sievas vārdiem viņas vīrs tāds arī ir), pamanījās iebraukt stāvošā transporta līdzeklī? Manuprāt, to veiksmīgi var izdarīt tikai akls vai ļoti slims, vai aizmidzis, vai galīgi piedzēries vadītājs, vai arī, lietojot bijušā premjera Andra Šķēles terminoloģiju, pilnīgs kretīns.»
Atgriezās atriebties
«Braucu ar mammu. Ietriecāmies mašīnā, mamma nobijās un mēs aizbraucām no notikuma vietas.»
«Nekustama īpašuma man nav. Ir vienīgi kustamais, un tas esmu es pats.»
Neko neatceros, nezinu, kas tā bija par mašīnu, kas to vadīja un kur notika negadījums. Domāju, ka pats pie stūres nebiju.» Persona paskaidrojumā norādījusi, ka ir izdzērusi 10 pudeles alus un 400 gramus «šņabja», piebilst apdrošinātāji.
«No debesīm izskrēja VW Passat.»
«Automašīna ar izlaiduma gadu 1998, priekš Rīgas pilsētas ir ekskluzīva automašīnas modele.»
«Puisis mani nosauca par blondīni, kā arī daudzos citos necenzētos vārdos. [..] Logs bija pusvērts un kliedzot ausī viņš teica, ka es esmu mazā «cūka». Pec kā viņš ar savu divriteni aizbrauca un, lai atriebtos atgriezās ar automašīnu.» Lietai patiesi bija turpinājums, rāda apkopotā informācija. «Gribot pabaidīt es viegli uzstūmos vienreiz un aizbraucu projām, tādā veida ieriebjot viņām un līdz ar to es nomierinājos un aizbraucu. Man nebija ļauna nodoma bojāt auto, jo viegli uzstūmos, lai pabaidītu. Gan ar divriteni, gan auto braucu alkohola reibumā. Nepatīkamas lietas es precīzi neatceros, bet zinu, ka mani kaut kas aizskāra, kā rezultātā gribēju pierādīt, ka man arī ir auto.»
Tic paši sev
«No trolejbusa izlekušais vīrietis turpināja lamāties, spļaut uz manu mašīnu un atvērt/aizvērt manas mašīnas durvis.»
«Gribēju apdzīt mašīnu, kura izlīda no pirmajā pagriezienā, iesāku manevru, viņš pēkšņi sāka iegriezties, otrajā pagriezienā sajutu dūrienu.»
«Mani vilka ļoti ātri, ap 120km/h. Tāpēc automašīnu mētāja no vienas ceļa puses uz otru. Piekrītu, ka esmu vainīgs CSNg, taču velkošās automašīnas vadītājs mani uz to izprovocēja. Kad sadūros ar pretim braucošo automašīnu, velkošās automašīnas vadītājs atāķēja sakabi un aizbrauca. Es atstāju savu automašīnu un arī aizgāju.»
J. Stengrevics secina: «Kuriozākais, ka autovadītāji pārsvarā tic tam, ko viņi stāsta, uzskatot, ka par avārijas cēloni ir uzskatāms kāds ārējais spēks. Viņi nereti noliedz acīmredzamo, piemēram, to, ka pats ir vadījis transportlīdzekli, ar kuru izraisīts negadījums.»
