Šajā gadā stājušies spēkā 1999. gada 25. augustā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi nr. 317 «Par darbinieku drošību un veselības aizsardzību darbā ar azbestu».
Šajā gadā stājušies spēkā 1999. gada 25. augustā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi nr. 317 «Par darbinieku drošību un veselības aizsardzību darbā ar azbestu».
To ievērošanu uzrauga un kontrolē Valsts Darba inspekcija. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka desmit dienu pirms darbu sākšanas ar azbestu darba devējam ir jāiesniedz pieteikums Valsts Darba inspekcijā Jelgavā, Elektrības ielā 10 (tel. 30-33413), 2. kabinetā. Tajā jānorāda šādas ziņas:
darba devēja rekvizīti (nosaukums, reģistrācijas nr., juridiskā adrese);
darbu veikšanas vieta,
lietojamā azbesta veids un daudzums gadā;
tehnoloģiskie procesi un darba metodes;
ražotās produkcijas veids un apjoms;
darbā ar azbestu nodarbināto skaits;
darba aizsardzības prasību izpildes nodrošinājuma pasākumu apraksts.
Kas ir azbests?
Azbestu iegūst virszemes vai pazemes raktuvēs. Tas ir silikātu klases minerāls, kura galvenā īpatnība ir spēja sadalīties sīkās, elastīgās šķiedrās. To koncentrē un pēc šķiedras garuma iedala dažādās klasēs. Izplatītākie azbesta paveidi ir krizolīts, krokidolīts, amozīts un antofilīts. Azbests tiek izmantots ļoti daudzās nozarēs. Tam piemīt liela mehāniska izturība, elastība, termiska noturība, labas siltumizolācijas spējas un ķīmiska noturība pret skābēm un sārmiem. Tādēļ azbests ietilpst apmē- ram 3000 izstrādājumos. Visbiežāk ar azbestu saturošiem materiāliem strādājošie kontaktējas celtniecības darbos, galvenokārt veco ēku, apkures katlu un sistēmu demontāžā, siltummezglu atjaunošanā vai rekonstrukcijā.
Kāpēc azbesta putekļi ir bīstami?
Azbesta putekļu šķiedra pēc formas ir iegarena. Nokļūstot uz plaušu plēves, tā «ieduras» un krājoties ar laiku veido aplikumus. Šo aplikumu daudzums rada pamatu dažādām saslimšanām. Atkarībā no cilvēka veselības (smēķētājiem risks ir paaugstināts), 20 – 30 gadu laikā pēc kontakta ar azbesta putekļiem, attīstās dažādas slimības. Tās ir pleiras aplikumi, pleirīts (plaušu plēves iekaisums), hronisks pleiras sabiezējums, plaušu fibroze (azbestoze), plaušu vēzis, pleiras vēzis un citi audzēji. Latvijā no 1970. gada līdz 1998. gadam reģistrētas jau 35 arodsaslimšanas strādājošiem, kuri ilgstoši saskārušies ar azbesta putekļiem.
Vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Lielbritānijā, darbi ar azbestu ir aizliegti vai arī to veikšanu reglamentē stingri normatīvie akti. No 2005. gada azbesta lietošana Eiropas Savienības valstīs būs aizliegta.
Ministru kabineta noteikumi ir stājušies spēkā, to ievērošanu uzrauga un kontrolē Valsts Darba inspekcija.
Fakti
Latvijā azbestu izmanto kopš 1940. gada. Galvenokārt tas tiek lietots šīfera ražošanā, būvniecībā, termoizolācijas darbos.
Azbesta šķiedras nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību. Katru gadu Eiropas valstīs tiek reģistrēts ap 30000 saslimšanas gadījumu ar dažādu veidu audzējiem, ko izraisījusi azbesta putekļu iedarbība.
Putekļi, kas rodas celtniecības darbos, jau ir riska faktors, jo satur kvarca daļiņas. Azbesta šķiedras risku saslimt palielina vairākas reizes.
