Rundāles vārdu pazīst Latvijā un tālu ārpus tās, jo šī vieta saistās ar cēlo, skaisto Rastrelli celto pili.
Rundāles vārdu pazīst Latvijā un tālu ārpus tās, jo šī vieta saistās ar cēlo, skaisto Rastrelli celto pili. Vislielākā cieņa pienākas Imantam Lancmanim, viņa ģimenei un muzeja darbinieku komandai, kuri ir spējuši šo arhitektūras pērli izvilkt no drupām, gružiem un aizmirstības.
Taču šejienieši Rundāles pilij nereti iet garām nepiestājot, gluži tāpat kā skolai, veikalam, pagasta padomei un doktorātam. Tikai iztālēm viņi nolūkojas, kā svešu salūtu šļakatas virs greznās ēkas sašķīst pret debesu jumu. Pils spiesta izīrēt telpas arī dažādu bagātnieku dzīrēm. Svinētāji atbrauc un aizbrauc, bet rundālieši paliek.
«Agrārs pagasts ar tūrisma piesitienu»
Tā Rundāli raksturoja pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Turklāt Rundāles pils šeit nav vienīgā. Kā pašvaldības īpašumi Zemesgrāmatā pavisam nesen ierakstītas arī Bornsmindes un Kaucmindes pilis, kas vairāk gan atbilstot muižiņu statusam, stāstīja pagasta galva.
Rundālē ir ūdensdzirnavas un Induļa Bergmaņa privātā elektrostacija. Uz Saulaini brauc jaunieši, lai mācītos lauksaimniecības tehnikumā.
Aivars Okmanis, autoinženieris ar Lauksaimniecības universitātes diplomu, no 1994. gada ir Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs. 1. novembrī viņam būs 41. dzimšanas diena. Viņš ir arī Latvijas Pašvaldību savienības pagastu apvienības loceklis. Aivara Okmaņa vaļasprieks esot lietišķs – tā ir projektu sagatavošana konkursiem, fondiem un bankām, lai iegūtu līdzekļus pagasta attīstībai. Viņu atbalsta pagasta padomes darbinieki. Rundālē ir lielas iespējas attīstīties, uzņēmējdarbībai radīta labvēlīga vide, uzskata priekšsēdētājs. Taču visvairāk vajadzīgi uzņēmēji, cilvēki, kuri spētu būt atbildīgi, lai riskētu ieguldīt šeit savu kapitālu, izdomu un spēkus.
Daudz pašdarbnieku
Ne Rundāles centrā, ne Saulainē, arī Ziedoņos nav kultū- ras nama, toties amatierkolek- tīvu šajā pagastā ir apskaužami daudz. Danco no maza bērna līdz vidējai paaudzei. Darbojas amatierteātris, leļļu teātris, teātra studija bērniem un jauniešiem, izveidots sieviešu koris, estētikas skoliņa pirmsskolas vecuma bērniem.
Aivars Okmanis turklāt lēš, ka tas nemaz neesot dārgi, jo mēģinājumiem telpu pietiekot. Pilsrundāles vidusskolas zāle un mūzikas kabinets tiek izmantoti no rīta līdz vakaram. Amatieru kopām atrodoties vieta pat bibliotēkā un tradīciju zālē, kur notiek arī izstādes. «Ja nav jāizdod nauda par lielas, tukšas ēkas kurināšanu, varam vairāk veltīt cilvēku dvēseļu sildīšanai,» sprieda pagasta vecākais. Tas jo īpaši veicoties, kopš kultūras darbu pagastā vada uzņēmīgā, nenogurdināmā un izdomas bagātā Lilita Lauskiniece.
Rozes brikšņu vietā
Pagasta nomalē, piestājot pie Mārītes un Viļņa Drengeru mājām, pārsteidza ziedošie rožu krūmi. Kad viņi 1991. gadā atgriezušies Viļņa dzimtas mājās, pirmais darbs bijis ar lāpstu un buldozeru novākt atkritumu kaudzes ap dzīvojamo māju, stāstīja saimnieki. Izcirtuši brikšņus, izmantojot arhitekta konsultāciju, sakārtojuši sētu, noplanējuši pagalmu un sākuši stādīt rozes, kuras te zied līdz pat salam. Saimniece Mārīte vēstīja, ka plašajā radu pulkā visiem esot daiļdārzi. Ir no kā mācīties, kam padomu prasīt.
Nauda, kas izmantota ēku sakopšanai, to atjaunošanai un tehnikas pirkšanai, nopelnīta uz šīs zemes. Visienesīgākās esot cukurbietes, kas aug 70 hektāru platībā, divtik daudz atvēlēts graudaugiem, kūts pilna ar cūkām. Šīm mājām aug mantinieki – mazbērni Nauris, Anna un Dāvis. Vilnis stāstīja, ka dēla dēls Dāvis nosaukts par godu viņa vecvecvectēvam, kurš 1870. gadā ielicis šai ēkai pamatus. Sienas un jumta dzega saglabājusies no tiem gadiem, bet logi, durvis un jumts likti no jauna.
Drengeri savu dzimtas ciltskoku apzinājuši līdz Pētera I laikiem. Viņu sākums esot meklējams zviedros, no kurienes arī šis uzvārds. Savukārt Drengeru meita Kristīne, tekstilmāksliniece un dizainere, aizprecējusies uz Vāczemi. Tur aug Viļņa un Mārītes mazdēls Nauris. Nekādi ienācēji šajā pusē viņi gan neesot. Līdz 1956. gadam šajās mājās dzīvojusi Viļņa vecāku ģimene, bet Mārīte nākusi ciemos no kaimiņu sētas.
«Mārpuķītei» – 40
Rundāles pagasta vienīgā pirmsskolas mācību iestāde «Mārpuķīte» atrodas Saulainē. 1960. gadā uzņemti pirmie desmit bērniņu, ar kuriem strādāja vadītāja Ārija Lepse. 1963. gadā Elfrīda Adiene te atvērusi arī diennakts grupiņu. No 1984. gada līdz šai dienai bērnudārza vadītāja ir Indra Konstantinova. 1985. gadā iestāde ieguvusi jauku nosaukumu «Mārpuķīte». Šis ir lauku bērnu dārziņš. Un viss, kas notiek dabā, tīrumā, kūtī un dārzā, ir cieši līdzās mazuļu ikdienai. Te sadancojuši gan pirmie pavasara tauriņi, gan balvas nesuši rudens rūķi, te savā reizē nobaudīta zemeņu, citā – kartupeļu torte.
Jau desmito gadu oktobra beigās mārpuķēni dodas uz Važītes kapiem. Pirms tam bērniem tiek stāstīts par veļu laiku, par mūžībā aizgājušo tuvinieku pieminēšanu, par dzimtas saknēm. Audzēkņi tiek rosināti nest uz dārziņu albumus ar ģimenes fotogrāfijām, atcerēties vecmāmiņu, vectētiņu un tālāku senču vārdus, profesijas, amatus.
Gājiens uz kapsētu nav pastaiga vien, par to «Bauskas Dzīve» pārliecinājās 23. oktobrī. Mazie kopā ar audzinātājām sakopa kādreizējās bērnudārza auklītes atdusas vietu, nolika svecītes un ziedus pie grupas biedru vecvecāku un tuvinieku kapu kopiņām. Viņi mācījās, kas kapsētā darāms, kā šajā apklusušo mūžu dārzā jāuzvedas. Vadītāja Indra Konstantinova, kura arī piedalījās šajos darbos, izteica cerību, ka bērnībā iemācītais neaizmirsīsies.
«Mārpuķītes» pūra lāde pielocīta ar 40 gadus krātu pieredzi un gudrībām. Paldies pienākas ikvienam, kurš no sirds ar mazajiem strādājis. Pašlaik šeit aprūpē 34 mazuļus, strādā 11 darbinieču un kurinātājs. Šīrudens labākā ziņa bijusi, ka mazais, mājīgais Saulaines bērnudārzs ir triju labāko pirmsskolas izglītības iestāžu vidū, stāstīja Indra Konstantinova.
Ikdienā, Lielupes līmeni vērojot
Zemnieku saimniecība «Ziedoņi-2» atrodas Lielupes krastā, tāpēc pavasara palu laikā upes līmenis tiek uzmanīgi vērots. Ir jau bijis tā, ka vecajai pirtiņai ūdens sniedzies līdz logiem, stāsta zinātāji.
Zemnieku saimniecības īpašnieks Ziedonis Kreigers saimniekošanu šeit sācis 1991. gada septembrī septiņos hektāros zemes. Pašlaik Kreigera īpašumā ir 134 hektāri, vēl 123 tiek nomāti, saimniecībā nodrošina darbu 17 cilvēkiem. Šajās platībās aug graudi un cukurbietes, nelielā platībā izvietota galdniecība, gateris un siltumnīcas, ko kurina ar zāģu skaidām, malku un galdniecības atgriezumiem. Tāpēc te zaļo un zied augu gadu, apkārtne labiekārtota un sakopta. Saimniecība nodarbojas arī ar starptautiskiem kravu pārvadājumiem. Šādu informāciju sniedza grāmatvede Marija Teišerska.
Kūp tikai katlumājas skurstenis
Rundāle ir viens no nedaudzajiem lauku pagastiem, kurā joprojām darbojas centrālās apkures sistēma. Tāpēc daudzdzīvokļu namu jumti un sienas nav sacaurumoti ar melni nokvēpušiem skursteņiem.
1998. gadā tika veikta siltumtrases rekonstrukcija, vecās caurules apmainot ar rūpnieciski izolētām. Šiem darbiem pagasta padome ņēmusi kredītu. Pēc rekonstrukcijas atjaunota siltā ūdens piegāde visu gadu. Katrā namā iekārtots siltummezgls.
Pašvaldības uzņēmuma «Rundāles katlumāja» direktors Ilmārs Grīnfelds tagad ir galvenais rīkotājs par apkures katlu, kas, strādājot automātiskā režīmā, dod siltumu deviņām daudzdzīvokļu mājām un ēkai, kurā izvietota pašvaldība. Apkure šogad sākta 17. un 18. oktobrī, bet skolas individuālā katlumāja iedarbināta nedēļu agrāk. Tomēr lielākā problēma esot iedzīvotāju parādu nasta, kas sasniegusi 28000 latu. Šopavasar pašvaldībai nācies segt parādu, lai atjaunotu gāzes piegādi un iedzīvotāji jau martā nepaliktu bez siltuma. Pašvaldības uzņēmums visus pakalpojumus sniedz Rundāles centra ciematam, bet aukstais ūdens un kanalizācija tiek nodrošināti arī Vecrundālei, Punclavām un Ziedoņiem.
Nākotnei un drošībai
Rundāles pagastam ir savi ugunsdzēsēji. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas nodaļas Rundāles postenis starppagastu spēkiem uzbūvēts 80. gados. Ir bijuši gadījumi, kad nācies steigties palīgā arī baušķeniekiem, stāstīja autovadītājs Uldis Krūmiņš. Viņš un ugunsdzēsējs Gundars Šumilo šeit dežurē pārmaiņus. Oktobris, par laimi, esot bijis mierīgs – tikai viens ugunsgrēks, kad nācies steigties uz Ādžūniem.
Par to, kas notiek rundāliešu ģimenēs, netieši vislabāk informēta ir Indra Blauduma. Saulainiete, profesionāla pedagoģe, kopš šī gada 18. aprīļa vada Rundāles un Viesturu pagasta apvienoto dzimtsarakstu nodaļu. Vienu pāri Indra šogad salaulājusi pagasta padomes rituālu zālē, otru – Rundāles pilī, pagaidām tas ir viss. 1999. gadā šajā dzimtsarakstu nodaļā reģistrēts 14 jaunu ģimeņu. Līdz 23. oktobrim bija reģistrēti 26 jaundzimušie (1999. gadā – 48) un 37 mirušie (1999. gadā – 53), stāstīja Indra Blauduma. Viņa mantojusi pieredzējušās Intas Kamolas amatu, bet šī darba pieredze jākrājot pašai. Tāpēc Indra no sirds vēlas, lai pagasta iedzīvotājiem skaistu un priecīgu brīžu būtu daudz vairāk nekā skumju. Šī pagasta vēsture ir gara un notikumiem bagāta, bet par šodienu un rītdienu ir atbildīgi jaunie rundālieši.
Fakti
Rundāles pagasta iedzīvotāji
Kopā (01.01.2000.) 2470
Lielākajos ciematos:
Pilsrundālē 574
Saulainē 516
Vecrundālē 123
Ziedoņos 135
Šogad Rundāles pagastā piedzimuši 15 bērnu – desmit meiteņu un pieci zēni.
Fakti
Rundāles pagasta kopējā platība (ha) 9143,8
t. sk. – lauksaimniecībā izmantojama zeme 6859
no tās aramzeme 6144,3
augļu dārzi 177,2
pļavas un ganības 537
meži 1395
krūmi 60,4
pārējā – lauksaimniecībā neizmantojama zeme 829,4
Zemi Rundāles pagastā apsaimnieko arī Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikums, paju sabiedrība «Svitene», paju sabiedrība «Līdums», klientu kooperatīvā sabiedrība «Uzvaralauks».
Lielzemnieku saimniecības (ha)
Andris Tomkus «Krustlauki» – 495
Viktors Kreigers «Ziedoņi-2» – 227
Edgars Grigons «Urštēni» – 216
Vilnis Drengers «Druvas» – 165
Daiga Kirkila «Akmentiņi» – 160.
