Janvāra otrajā svētdienā Igaunijas galvaspilsēta Tallina, īpaši vecās ēkas, izskatījās neparastas – kā ar pūdercukuru apbārstītas.
Janvāra otrajā svētdienā Igaunijas galvaspilsēta Tallina, īpaši vecās ēkas, izskatījās neparastas – kā ar pūdercukuru apbārstītas.
Šāda parādība vērojama, krasi mainoties gaisa temperatūrai. Iepriekšējā dienā bija ļoti stiprs sals, pat līdz mīnus 30 grādiem, kam strauji sekoja siltāks laiks. Temperatūras svārstības vecās pilsētas namu sienas pārvērta baltā krāsā. Bija dīvaina sajūta – nesteidzīgi klīst neticami baltās un apbrīnojami tukšās vecpilsētas ieliņās, kaut arī jau tuvojās pusdienas laiks.
Slēpošanas un TV magnētisms
Pēcziemassvētku un pēcjaungada atplūdu laiks mazinājis arī tūristu plūsmu – loģiska šķita šāda doma. Taču klusuma iemesls bija gluži cits, atklājās sarunā ar Lūhikes ielas mākslas galerijas darbinieci. Igaunijas slavenajā slēpošanas centrā todien notika Pasaules kausa izcīņas kārtējā posma sacensības. Tekstilmāksliniece Sigrīda Ilvika sacīja: «Tie, kuri nav aizbraukuši uz Otepi, skatās slēpošanas sacīkstes televīzijā. Kad sacensības būs beigušās, tad arī vecpilsēta atdzīvosies.» Jā, tik populāra mūsu kaimiņzemē ir slēpošana…
Gaida arī svētdienās
Sarunā ar galeristi S. Ilviku uzzināju, ka Tallinā lielākais tūristu pieplūdums ir no Skandināvijas valstīm, viņi arī aktīvākie dažādu mākslas lietu pircēji. Vecajā pilsētā tiešām iekārtots ļoti daudz galeriju – lielākas un mazākas, tajās plašā izvēlē arī suvenīri. Piemēram, paralēli kājāmgājēju ieliņai vairākās telpās izveidota daudzveidīga ekspozīcija, kurā ir tekstils, zīds, stikls, keramika, metāls. Ne tikai šajā vietā atklājas Igaunijas lietišķās mākslas tradīcijas. To attīstībā neapšaubāmi liela loma ir Tallinas augstākās izglītības iestādei, kurā jau daudzus gadus iespējams apgūt vairākus lietišķās mākslas veidus.
Vecpilsētā galerijām izmanto arī pagrabtelpas. Vienā tādā savdabīgi iekārtota stikla priekšmetu ekspozīcija. Katru apmeklētāju šeit lūdza parakstīties viesu grāmatā. Arī tā iespējams pārliecināties, no kādām zemēm ieradušies tūristi, un secināt, cik tālu zina par Igaunijas mākslu.
Pārsteidzoši, ka tūrisma sezonai klusajā janvārī gandrīz it visas galerijas bija atvērtas arī svētdienā.
Darbnīcu mājīgums
Ar īpašu interesi meklēju darbnīcas, kas Tallinas vecpilsētu atšķir, piemēram, no Rīgas. Tās izvietotas nelielā teritorijā un ļauj apmeklētājiem iejusties dažādu mākslas priekšmetu tapšanas procesā. Cepuru salonā līdzās šīs sezonas modes precēm ir seni priekšmeti, kas savulaik izmantoti galvas rotu izgatavošanā. Turpat ir arī meistare, kas palīdz izvēlēties piemērotāko modeli vai pieņem pieteikumu, ja kliente neatrod sev tīkamāko galvassegu.
Grūti iedomāties, kā stikla darbnīcā izskatās vasarā, kad Tallina droši vien ir pārpilna ar ceļotājiem. Taču janvāra svētdienā bija iespējams rūpīgi apskatīt kausēšanas iekārtu un dažādus stikla apstrādes instrumentus. Darbnīcu galeriju kvartālam dots vārds, ko viegli atcerēties – Katarina. Nav vajadzīgs plašs skaidrojums, lai tallinieši pateiktu, kā aizkļūt līdz šai vietai.
***
atziņas
Dažu Latvijas tūristu atziņas par Tallinā redzēto
Studente: – Pirmo reizi apmeklēju Igaunijas galvaspilsētu. Man tā nedaudz atgādināja Prāgu. Apmeklēdama darbnīcas, atcerējos Zelta ieliņu Prāgā.
Šoferis: – Pilsēta ļoti pārvērtusies salīdzinājumā ar to, kāda tā bija pirms gadiem 15. Viss ir jauki, taču mani pārsteidza īpašas zīmes, kas vecpilsētā tūristus brīdina uzmanīties no garnadžiem. Kādreiz tādu nebija.
Skolotāja: – Pamanīju, ka arī Tallinu, tāpat kā Rīgu, skāris lielveikalu bums, kas pie mums pārsviedies no Amerikas un Eiropas.
