Mēsli no visām pusēm, saka Bauskas rajona iedzīvotājs Žanis, kurš lūdza laikrakstā uzvārdu neminēt. Uzņēmums «Balticovo» katru dienu viņa īpašumam blakus esošajos laukos izgāžot aptuveni desmit mucu putnu mēslu.
Mēsli no visām pusēm, saka Bauskas rajona iedzīvotājs Žanis, kurš lūdza laikrakstā uzvārdu neminēt. Uzņēmums “Balticovo” katru dienu viņa īpašumam blakus esošajos laukos izgāžot aptuveni desmit mucu putnu mēslu.
Tuvējie lauki jau ir pārmēsloti un augsne sabendēta, toties Žanim ik dienu jācieš mēslu radītā smaka. “Balticovo” tādā pašā veidā no putnu izkārnījumiem tikusi vaļā arī ziemā, tādējādi pārkāpjot likumu. Paši uzņēmuma darbinieki to nenoliedz un atzīst – kamēr pilnībā nav ieviesta jaunā mēslu pārstrādes sistēma, uzņēmums no tiem atbrīvosies tāpat kā līdz šim.
Kaitīgi augsnei
To, kā tiek izgāzti mēsli, novēroja arī “Bauskas Dzīve”. Uz lauka, blakus mežam, uzbrauc traktors, kas cisternā ved šķidros mēslus. Cisternu atver un dažu minūšu laikā iztukšo. Kad pirmais traktors brauc prom, uz to pašu vietu dodas jau otrs. “Visi apkārtējie lauki piegāzti ar mēsliem tā, ka vedēji paši ar saviem traktoriem nevar iebraukt,” stāsta Žanis. Tuvējās zemes īpašnieks dzīvojot Rīgā un pats par to neliekoties ne zinis. “Tikmēr “Balticovo” vedums plūst uz grāvi un tālāk uz Iecavas upi,” precizē Žanis.
Arī Bauskas rajona iedzīvotāja Aina Putniņa stāsta, ka netālu no viņas dzīvesvietas tikuši izlieti “Balticovo” putnu mēsli. Viņa sūdzas par smaku un apgalvo, ka tādējādi dabai neesot iespējas atjaunoties: “Es nezinu, kur pašlaik mēsli tiek izgāzti. Esmu sūdzējusies atbildīgajām iestādēm, tad mēslus ieara zemē. Bet nekas netiek risināts. Eiropas Savienības likumdošanu vispār neievēro, gāž cauru gadu.”
Agronoms Edgars Liepiņš skaidro, ka pārmērīgs vistu mēslu daudzums augsnei kaitē. Šie mēsli ir visstiprākie, tāpēc pirms iestrādāšanas zemē tie jāatšķaida ar ūdeni. Viņš piebilst, ka, barojot vistas ar graudiem un citu dabisko, nevis kombinēto barību, mēsli nebūtu augsnei tik kaitīgi.
Jāmaina tehnoloģijas
Problēma varētu atrisināties pēc diviem gadiem, kad “Balticovo” pilnībā pāries uz mēslu jauno pārstrādes sistēmu, skaidro uzņēmuma ražošanas direktors Aivars Janeks. Līdz šim katru gadu uzņēmums no aptuveni 48 tūkstošiem tonnu mēslu atbrīvojies, izlejot tos uz zemes. “Pagaidām mūsu tehnoloģijas ir balstītas uz padomju laiku iekārtām. Šī sistēma ir ar lielu ūdens klātbūtni, jo mehānismi nenodrošina sausu mēslu izvākšanu un ūdens jāpievieno, gribam to vai ne. Līdz ar to tiek iegūti mēsli ar 80 – 85 procentiem ūdens. Tā ir šķidra masa, kas nav ne uzkrājama, ne arī žāvējama,” tā A. Janeks.
Ieviešot mēslu pārstrādes jauno sistēmu, pilnībā nomainīs tehnoloģijas. “Balticovo” tas izmaksās aptuveni 7,3 miljonus eiro jeb 5,1 miljonu latu. Uzņēmums izmantos būru baterijas. Ar to palīdzību zem katra būrīša mēsli tiks savākti uz lentes un ar kūts ventilācijas gaisu apžāvēti. Ar sauso mēslu novietošanu “Balticovo” problēmu nebūšot. “Mums ir speciāls laukums ar betonētu virsmu, kur tos var uzglabāt. Tas ir norobežots no apkārtējās teritorijas ar vaļņiem,” skaidro A. Janeks.
Viņaprāt, vistu izkārnījumi ir labs mēslojums, un “zemnieki, kurus interesē lauksaimniecība, arī domā tāpat”. Lūgts nosaukt saimniekus, kuri tā uzskata, viņš min zemnieku saimniecību (z/s) “Jumis” un SIA “Iecava-Agro”, ar kuriem uzņēmums sadarbojoties. Tas tiek darīts zemes uzlabošanas nolūkos, un pārmēslošana nenotiek, apgalvo z/s “Jumis” īpašnieks Pēteris Bite. “Atkarībā no mēslojuma veida par tiem maksāju vai tos izved par brīvu,” viņš piebilst.
Savukārt sabiedrības “Iecava-Agro” vadītāja Helēna Jefremova noliedz, ka uzņēmums sadarbotos ar “Balticovo”: “Tā kopš pagājušā gada vairs nav mūsu zeme, un arī iepriekš nesadarbojāmies. Tas viss bija nelikumīgi, jo mēs paši ne vienu reizi vien par to esam sūdzējušies.” Uzņēmumam problēmas sagādājusi arī zemes apstrādāšana, kas neesot bijusi iespējama lielā mēslu daudzuma dēļ.
Likumi – pretrunīgi
A. Janeks nenoliedz, ka pašlaik “Balticovo” pārkāpj likumu. “Bet ko mums darīt? Nav citu iespēju,” viņš sūkstās. Mēslu pārstrādes procesu regulē divi likumi, kas ir nonākuši viens otram pretrunā. Ministru kabineta (MK) noteikumi “Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs” paredz uzņēmumam desmit gadu pārejas laiku, ja dzīvnieku novietnei saskaņā ar uzlabojumu plānu nepieciešama rekonstrukcija. Taču MK noteikumi “Par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” aizliedz izliet putnu mēslus uz tīrumiem un nosaka, cik daudz drīkst lietot – uz hektāra atļauts 170 kilogramu tīrā slāpekļa.
“Noteikumi pieņemti pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, un tie ir pārkopēti no Eiropas valstu stingrākajiem likumiem – mūsu zeme ne tuvu nav tik pārmēslota, lai šādu “barojumu” uz laukiem nevestu,” uzskata A. Janeks. Viņš stāsta, ka pagaidām uzņēmums nav sodīts, taču atbildīgās iestādes “cenšas to darīt”. Visticamāk, “Balticovo” saņems sodu par vides piesārņošanu, mēslu izliešanu uz augsnes ziemā. Taču A. Janeks uzņēmuma vainu neapliecina: “Mēs stipri strīdamies. Arī Vides ministrija atzīst, ka likumdošana nav sakārtota.”
Par daudz nitrātu
“Domāju, ka šie likumi ir pamatoti, jo, kā rāda pētījumi, Zemgales reģionam ir paaugstināta jutība pret piesārņojumu, ko rada putnu mēsli,” stāsta Jelgavas reģionālās vides pārvaldes (JRVP) vecākais inspektors Bauskas rajonā Valērijs Gabrāns. Viņš gan atzīst, ka nevar pilnīgi apgalvot, ka izvestie putnu mēsli nodara tikai kaitējumu un izraisa piesārņojumu, jo “tas ir labs mēslojums, kas vajadzīgs, bet tikai noteiktā devā”. Pārmērīgs mēslojuma daudzums augsni izskalojot. “Šajā teritorijā augsnē novērots paaugstināts nitrātu un nitrītu saturs, kas atstāj ietekmi uz izaudzētajiem produktiem – arī tajos būs paaugstināts šo vielu saturs. Tās savukārt ietekmēs cilvēku veselību – asinsriti, radīs elpošanas problēmas. Baltijas jūrā šī lauksaimnieciskā piesārņojuma dēļ rodas ūdens eitrofikācija jeb pārsātināšanās ar barības vielām, kas ir globāla problēma,” uzsver V. Gabrāns.
Pēdējoreiz JRVP pārbaudi “Balticovo” veica šī gada februārī un konstatēja pārkāpumu – šķidro mēslu izliešanu uz sasalušas augsnes un sniega. Izdarīta arī notekūdeņu analīze. tās rezultāti liecināja, ka tikuši pārkāpti vairāki panti, arī par notekūdeņu aizsardzību.
Vides aizsardzības kluba (VAK) prezidents Arvīds Ulme par “Balticovo” problēmu nebija dzirdējis, bet apgalvo, ka mēslus var izvest uz lauka, ja ir saņemtas nepieciešamās atļaujas. “Tomēr civilizētā pasaulē šādi rīkoties nedrīkst,” viņš norāda. Kā alternatīvu A. Ulme iesaka vistu mēslus sajaukt ar kūdru, kā tas tiekot darīts citur pasaulē, izvest uz lauka un ieart zemē: “Kūdra neitralizē un uzlabo augsnes struktūru, un tad šiem mēsliem ir pat lielāka vērtība.” VAK prezidents uzsver, ka reizē ar atļauju uzņēmums saņem arī tehnoloģisko shēmu, kur atkarībā no mēslu daudzuma intensitātes ir noteikts, kas un kā jādara, arī ziemā. “Ja šī tehnoloģija netiek ievērota, tad, protams, kaitīgās vielas pa notekgrāvjiem ieplūst upēs un tālāk Baltijas jūrā,” secina A. Ulme. “Balticovo” putnu mēsli upē nav nonākuši – tā uzskata A. Janeks.
Citur tāpat
Pagaidām arī citi Latvijas putnkopības uzņēmumi no mēsliem atbrīvojas, tos pārdodot vai atdodot apkārtējiem lauksaimniekiem. Piemēram, akciju sabiedrībai “Putnu fabrika Ķekava” pagaidām nav citu alternatīvu – uzņēmums nav izlēmis, kā turpmāk attīstīt tehnoloģijas, lai citādā veidā atbrīvotos no putnu izkārnījumiem. Tā stāsta uzņēmuma putnkopības direktore Pārsla Dzirne. “Ir apspriesti visādi varianti, taču pagaidām neesam izplānojuši, vai turpmāk mēslus granulēsim vai žāvēsim,” teic P. Dzirne. Uz “Bauskas Dzīves” teikto par aizliegumu izvest mēslus ziemas mēnešos Pārsla Dzirne reaģē ar izbrīnu: “Kur ir tāds likums? Mēs vedam. Zeme sasalusi, visi ceļi cieti, un ziemā arī nekādas smakas neizplatās.”
Arī olu ražotājas – akciju sabiedrības “Madona” – vadītājs Genādijs Jeršovs stāsta, ka viņi sava uzņēmuma ražošanas procesā iegūtos putnu mēslus bez maksas piedāvā zemniekiem. Pagaidām nekādas pārstrādes iespējas netiek izmantotas, bet par to tiek domāts.
Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas 2. kursa studentes Vita Dreijere, Agnija Kazuša, Sandra Koka, Edīte Lasmane, Inese Pokule, Laura Uzule
Studentes šo uzdevumu veikušas sadarbībā ar “Bauskas Dzīvi” mācību kursā “Reportiera darbnīca”.
