Vairāk nekā pustūkstotis Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju 23. augusta vakarā pulcējās Grenctāles robežkontroles punktā. Tur notika «Baltijas ceļa» 15 gadu atceres sarīkojums.
Vairāk nekā pustūkstotis Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju 23. augusta vakarā pulcējās Grenctāles robežkontroles punktā. Tur notika “Baltijas ceļa” 15 gadu atceres sarīkojums.
Skaudri emocionālā stīga, kas šajā vakarā dokumentālajos kadros un kora dziesmās ieskanējās pie Brīvības pieminekļa Rīgā, atbalsojās arī Grenctālē. “Mēs vēlējāmies būt brīvi, mēs gribējām to pateikt pasaulei, un visi kopā to izdarījām,” Pasvales rajona mērs Gintauts Gegužinsks, uzrunājot klātesošos Grenctālē, atgādināja 1989. gada 23. augusta notikumus. Lietuvas Seima priekšsēdētāja pirmais vietnieks Česlovs Juršens Baltijas tautas aicināja būt vienotām arī turpmāk.
Pulksten 22, īsi pirms pasākuma kulminācijas – piemiņas ugunskura iededzināšanas –, Grenctālē ieradās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
“Tas bija triju Baltijas tautu vienotības spēks, kas palīdzēja sagraut padomju impēriju. Sadodoties rokās, skanot dziesmām un sirdī degot mīlestības un pārliecības liesmām, tās panāca savu brīvību. Ja arī turpmāk mēs tā būsim – rokās sadevušies –, tad nekāda vara nespēs apturēt mūsu centienus,” sanākušos sveica Valsts prezidente.
“Ir brīnišķīgi būt kopā, dziedāt un atcerēties, kā tai augusta vakarā visi stāvējām, rokās sadevušies. Prieks par prezidenti, kas šovakar ir ar mums,” savas izjūtas “Bauskas Dzīvei” atklāja ceraukstiete Danute Vanaga. Ekonomiste no Viļņas Agele Stasukaitīte pauž lepnumu par Baltijas republiku atjaunoto valstiskumu. “Es stāvēju “Baltijas ceļā”, 1991. gada janvārī biju uz barikādēm pie Lietuvas Seima un esmu laimīga, ka šajos notikumos piedalījos. Tāpēc, ka mēs visi tur bijām, tagad varam dzīvot brīvībā, droši runāt savā valodā, dziedāt savas dziesmas un šovakar te tikties. Kādreiz Lietuva, arī Latvija, bija Krievijas, vēlāk Padomju Savienības, rietumu guberņa. Tagad esam atjaunojuši savu valstiskumu, un ar to es lepojos visvairāk. Es negribu runāt par grūtībām, ko 15 gados nācies pārciest, jo brīvība un neatkarība ir svarīgākas,” stāstīja Viļņas iedzīvotāja.
“Bauskas Dzīve” novēroja, ka sarīkojumam Grenctālē daudz rūpīgāk bija gatavojušies lietuvieši. Viņu bija trīsreiz vairāk, piedalījās Pasvales, Biržu un Viļņas iedzīvotāji. Bija izgatavotas īpašas “Baltijas ceļa” 15 gadu jubilejai veltītas uzlīmes, daudzi ieradās ar triju valstu karodziņiem. Iespaidīgs bija Bruņoto spēku orķestra priekšnesums un triju valstu himnu atskaņošana. Sarīkojuma neoficiālajā daļā lietuvieši bija aktīvāki, viņi savā pulkā dziedāt aicināja arī mūsu prezidenti. “Jums ir lieliska prezidente, mēs viņu zinām un mīlam. Bija patīkami stāvēt ar Vairu Vīķi-Freibergu vienā lokā, kopā dziedāt un beigās paspiest roku,” atzina Biržu pilsētas iedzīvotāja Elena. Savukārt kāds vīrs no Bauskas, dzirdēdams kaimiņienes sajūsmu, piebilda: “Mēs jūs tomēr šovakar pārspējām. Jums bija atbraucis tikai Seima vicespīkers, bet mums pati prezidente.
