«Baltijas ceļš» arī Bauskas rajonā – ar karogiem, ilgām un ticību.
«Baltijas ceļš» arī Bauskas rajonā – ar karogiem, ilgām un ticību. Pirms 60 gadiem PSRS un Vācija parakstīja t. s. Molotova-Ribentropa paktu par neuzbrukšanu. Ar tam pievienotajiem slepenajiem protokoliem dramatiski tika izšķirts triju Baltijas valstu liktenis.
Vēsturnieks Agnis Balodis grāmatā «Latvijas un latviešu tautas vēsture» raksta: «14. augustā Ribentrops telegrafēja Molotovam, ka viņš personiski vadīs vācu delegāciju. Krievi bija gatavi pieņemt Ribentropu 26. vai 27. augustā. Tad Hitlers personiski telegrafēja Staļinam, lūgdams, lai Ribentropu pieņem 22. vai 23. augustā. Staļins piekrita, un vācu delegācija 23. augustā devās uz Maskavu Hitlera personīgajā lidmašīnā. Sarunas Kremlī vadīja pats Staļins. (..) Pakts tika sastādīts un parakstīts tajā pašā vakarā. Neuzbrukšanas līgumam pievienoja slepenu protokolu, kurā bija četri punkti par Austrumeiropas sadalīšanu vācu un padomju interešu sfērās.»
Tikai 80. gadu beigās, pēc pusgadsimta ilgas okupācijas, baltieši uzdrošinājās pacelt galvu. Latviju un pasauli pārskanēja grupas «Opus Pro» sacerētā dziesma: atmostas Baltija – Lietuva, Latvija, Igaunija. Tagad kļuvis zināms, ka ierosme baltiešiem sadoties rokās, protestējot pret noziedzīgo līgumu un tā slepenajiem protokoliem, nākusi no Igaunijas Tautas frontes līdera Edgara Savisāra.
1989. gada 23. augustā gandrīz divi miljoni triju Baltijas valstu iedzīvotāju, rokās sadevušies, veidoja dzīvu ķēdi no Igaunijas ziemeļu robežas līdz Lietuvas dienvidu robežai. «Baltijas ceļš» vijās cauri Bauskas rajonam – Iecavas, Codes, Ceraukstes un Brunavas pagastam – un pilsētai. Tam sekoja komunistiskā režīma asa pretreakcija, bet vairs nekas nebija līdzams. Rietumvalstis šoreiz bija devušas norādījumu – pret Baltiju izturēties iecietīgi.
