Pirmdien, 23. augustā, vēsturiskā «Baltijas ceļa» dienā, vairāki Baltijas valstu iedzīvotāji plāno atminēties šo notikumu un atcerēties, ka «joprojām esam kopā», informē Dzintars Matuzonis un Matīss Garais, norises koordinatori Bauskas novadā. Abi atbild par cilvēku izkārtošanos A7 ceļa posmā no Bauskas līdz Grenctālei.
«Ir izplānots, cik cilvēku būs katrā kilometrā. Izstieptas rokas, turklāt ārā svaigā gaisā, – tie jau būs atļautie divi metri. Lai šī akcija atkal simbolizē Baltijas valstu vienotību! Tas nav ne mītiņš, ne pikets. Tie, kam ir mašīnas, aicināti braukt kaut kur tālāk, nevis apstāties tikai Bauskas novadā un pilsētas tuvumā,» stāsta šīs norises koordinatori. M. Garais teic: «Šis ir 21. gadsimta pasākums, jo pašlaik jau nekur nevar iet. Tas simbolizē vienotību gan savā starpā, gan ar brāļu tautām Lietuvā un Igaunijā.»
«Mēs sirsnīgi aicinām visus Latvijas iedzīvotājus šī gada 23. augustā doties uz jebkuru jums ērtu oriģinālā «Baltijas ceļa» vietu, uz jebkuru šosejas posmu, kas iet no Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai, un pulksten septiņos vakarā izkāpt no savām automašīnām un uz 15 minūtēm nostāties atkal plecu pie pleca,» teikts rīkotāju mājaslapā https://balticway2021.com/lat/.
Koordinators Iecavas pusē Valdis Jurkovskis uzsver divus svarīgus aspektus: «Tiem, kas piedalīsies, lūgums ievērot divas lietas – tie, kam ir auto, braukt ārpus pilsētām. Savukārt, izvēloties apstāšanās vietu, svarīgi neveidot pūļus, meklēt vietu, kur mazāk cilvēku, lai izretotos.»
Galvenais informācijas avots par norisi būšot aplikācijas «Telegram» grupa «t.me/baltijascels». Tur būšot informācija par 40 reģionālajām nodaļām, interesenti aicināti pulcēties ap savām nodaļām. Arī vietnē «Facebook», meklējot «baltijascels2021», būs informācija.
Interaktīva «Baltijas ceļa 2021» karte, visticamāk, jau šovakar būšot gatava, teic V. Jurkovskis.
«Baltijas ceļa 2021» idejas autori ir: Latvijā – Rūdolfs Brēmanis, Lietuvā – Roberts Vaišnors, Igaunijā – Hando Tonumā un Marianna Jonasa.
«Baltijas ceļš» bija viena no 20. gadsimta iespaidīgākajām nevardarbīgās pretošanās akcijām. Vairāk nekā 600 kilometru garumā tajā piedalījās vairāk nekā miljons Baltijas valstu iedzīvotāju. Latviešu, lietuviešu un igauņu sadošanās rokās no Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai notika 1989. gada 23. augusta vakarā, pieminot pirms 50 gadiem noslēgto PSRS un Vācijas vienošanos par Austrumeiropas sadalīšanu, kas noteica Baltijas valstu un visa reģiona likteņus – padomju un nacistu okupāciju, neatkarības zaudēšanu. Reizē tā bija arī prasība pēc neatkarības atjaunošanas.
FAKTI
«Baltijas ceļa» garums
Igaunijā – 211,5 km;
Latvijā – 262 km:
Ķoņi–Rūjiena–Rencēni–Valmiera–Lode–Cēsis–Drabeši–Mūrnieki–Līgatne–Sigulda–Vangaži–(A2)–Rīga(A7 E67)–Ķekava–Iecava–Bauska.
Lietuvā – 202 km.
Kopā: 675,5 km.
Avots: balticway2021.com/lat/.
