Savu svētku eglīti labprātāk redzētu zaļu un tīru kā bērnībā, tālajā Latgales lauku viensētā, bez grabuļiem un spīdumiem.
Savu svētku eglīti labprātāk redzētu zaļu un tīru kā bērnībā, tālajā Latgales lauku viensētā, bez grabuļiem un spīdumiem. Tomēr dzīve man to ir piebružājusi, piekārusi ar rūpēm un raizēm, arī prieka virtenēm izrotājusi raibi raibu.
It kā visa jau pietiek. Ja ir lemts vēl kaut ko izlūgties, tad lai tā būtu uzticēšanās. Lai spētu noticēt sev, savai varēšanai un nespēkam. Lai es būtu drošs par sev tuvo cilvēku uzticību, lai atklāti varētu raudzīties acīs saviem audzēkņiem. Lai ar visiem es varētu runāt uzticības un sapratnes valodā. Nesaukt melnu par pelēku un baltu par raibu. Priecāties neliekuļojot un no sirds.
