Turpinām mūsu laikraksta 24. aprīļa numurā sākto Bārbeles pagasta kultūras vēstures apskatu.
Turpinām mūsu laikraksta 24. aprīļa numurā sākto Bārbeles pagasta kultūras vēstures apskatu.
Repertuārs ataino laikmetu
1948. gada jūlijā Bauskas apriņķa Dziesmu svētkos piedalījās 21 jauktais koris, starp tiem arī Bārbeles dziedātāji. Izdevums “Bauskas apriņķa mākslas pašdarbības programma” atklāj Bārbeles kora repertuāru: PSRS himna, “Mana zeme dzimtā”, “Dziesma par Padomju Latviju”, “Sveiciens Padomju Latvijai”, “Karaļmeita” un tautasdziesmu apdares.
Kultūra bija ļoti parocīgs instruments jaunajai varai. Šķietami brīvi iedzīvotājiem ļāva darboties tautas mākslas pulciņos jaundibinātajās kolektīvajās saimniecībās (kolhozos), klubos – jo piepildītāki bija brīvie brīži, jo mazāk laika atlika politiskās situācijas vērtēšanai.
1957. gada 13. aprīlī laikrakstā “Bauskas Darbs” lasāms, ka ļoti daudz paveikts, gatavojoties padomju jaunatnes rajona festivāla skatei. Avīzē minēts, ka vokālie ansambļi nodibināti arī Bārbelē. Nelielo attālumu līdz Bauskai – 30 kilometru – bārbelieši veikuši septiņās stundās. Laikrakstā teikts: “Pašlaik bārbeliešu jauktā kora dziesmas diriģenta b. Nicmaņa vadībā skan un arī skanēja skatē vislabāk no ciemu koriem.”
Izveido tradīciju ansambli
Bārbelieši līdz 1975. gadam dziedājuši visos Bauskas rajona Dziesmu svētkos, arī atskaņu koncertos savās mājās kopā ar Vecumnieku un Biržu pilsētas koriem no Lietuvas.
1977. gadā Bārbeles meiteņu vokālais ansamblis Anitas Strižakas vadībā dziedāja sadzīves tradīcijās – kāzās un vārda došanas svētkos – ne tikai Bārbelē. Ansamblis 1983. gada martā ieguva 3. vietu republikas septītajā vokālo ansambļu un vokālistu skatē Rīgas rajona zonā.
Vēlākos gados ansambļus vadīja Ilze Vītoliņa, Ilga Šņore, Inga Lagzdiņa. Dziesmoto gadsimtu Bārbeles tautas namā noslēdza Sarmītes Zariņas vadītais sieviešu vokālais ansamblis.
Pa dejas ceļu pasaulē
Muzicēšanas tradīcijas ilgušas gandrīz gadsimtu. Darbojies pūtēju orķestris, džeza kvartets (vadītājs I. Nicmanis), vokāli instrumentālais ansamblis, pūšaminstrumentu kvartets.
Pagājušā gadsimta 70. gadu vidū Bārbeles kultūras namā notika Bauskas rajona vokāli instrumentālo ansambļu skates. Šeit tika rīkotas diskotēku tarifikācijas jeb vērtēšanas.
“Cilvēka mūžs sākas ar šūpļa dziesmu. Latvietim šī dziesma saistīta ar deju un danci. Nekur citur pasaulē, vienīgi latviešu tautā, nav atrodama mazā cilvēka ievadīšana lielajā pasaulē pa dejas ceļu,” ar šādiem ievadvārdiem dejotāja Elīna atklāja Bārbeles deju kolektīva 40 gadu atceres vakaru 1998. gada 29. maijā pēc meijām un ziediem smaržojošā tautas namā.
Deju kolektīva organizēšanas mēģinājums 1957. gada vasarā notika horeogrāfa Ulda Šteina vadībā. Sistemātisku un regulāru darbību kopa sāka 1958. gada ziemā skolotājas Rutas Šaltes vadībā. Šis kolektīvs palicis atmiņā ar teicami izpildītu deju “Pie Daugavas”.
Tautas nama pastāvēšanas laikā deju kopu vadījušas tikai dāmas – R. Šalte-Upelniece, V. Upelniece, M. Narunovska, R. Strazdiņa, S. Sīle, B. Hegenbarte.
1990. gads paliks nozīmīgs deju kopas vēsturē ar pirmreizēju notikumu – piedalīšanos lielajos svētkos Rīgā. Turpmākajos gados bārbelieši ir visu šo svētku dalībnieki. Dancis vests Jēkabpilī, Rīgā, Elejā, Dobelē, Bauskā, Vecumniekos. Visilgāk deju kopu Bārbelē vadījusi horeogrāfe Biruta Hegenbarte.
Vada Bērnības svētkus
Skolotājs Vilis Zeps pirms sēšanās ciema izpildkomitejas priekšsēdētāja krēslā sevi apliecināja kā pašdarbnieks, būdams deju kopas un dramatiskā kolektīva dalībnieks.
Septiņdesmito gadu nogale un astoņdesmito gadu pirmā puse bija diskotēku “ēras” sākums arī Bārbelē. Pašdarbībai vairāk pievērsās jaunieši un bērni. Veidojās jauna darba forma – interešu klubi. Aktīvi darbojās bērnu klubs “Kamolītis”, kas pārņēma Bērnības svētku organizēšanu un vadīšanu (piecus gadus arī visā Bauskas rajonā). Darbojās ģimeņi klubs “Stella”. Tradicionāli notika iedibinātās sadzīves tradīcijas kopā ar sekretāri G. Vecbiškenu, bija svecīšu vakari.
Astoņdesmito gadu otrajai pusei, tāpat kā visā valstī, arī pagastā, bija raksturīgs emociāls pacēlums. Tas bija laiks, kad nebaidoties atcerējāmies, ka ir bijusi Latvijas valsts. Par pašvaldības vadītāju sāka strādāt Ilgars Krauze. Notika dažādas politiskas un kultūras aktivitātes.
Iestāde piedzīvo renesansi
Bārbeles kultūras centrs – tautas nams – atkal piedzīvoja renesansi. Pēc ciema priekšsēdētāja I. Krauzes iniciatīvas un ar aktīvu darbību tika veikts ēkas pirmais kapitālais remonts. “Omulīgais tautas nams atkal pulcēs un vienos cilvēku simtus, kā tas ir bijis,” sprieda ilggadējā šīs iestādes saimniece Ērika Šimēna. Turpinājās Bārbelei raksturīgā aktīvā kultūras dzīve. Tautas namā darbojās dažādas amatierkopas un interešu klubi.
Bibliotēkā apkopotais plašais kultūras vēstures materiāls deva iespēju 2000. gada 12. maijā aicināt bijušos Bārbeles pašdarbniekus būt kopā savās otrajās mājās – tautas namā. Godināja ilggadējos amatierkopu dalībniekus: M. Bleki, B. Piebalgu, I. Valdmani, V. Ģeķi, G. Seksti, S. Piebalgu, O. Piebalgu u. c. Pateicības vārdi tika veltīti arī kultūras procesu veicinātājiem un atbalstītājiem.
