Iedzīvotāju parakstītā rezolūcija pagasta dzīves notikumos neiesaistītiem lasītājiem varētu šķist pārāk nekonkrēta.
Iedzīvotāju parakstītā rezolūcija pagasta dzīves notikumos neiesaistītiem lasītājiem varētu šķist pārāk nekonkrēta. Tāpēc «Bauskas Dzīve» devās uz Bārbeli un pašvaldības priekšsēdētājam Oskaram Reķim lūdza sniegt skaidrojumu par domstarpību cēloņiem.
Joprojām pašvaldības īpašums
Rezolūcijas pēdējā rindkopa vedina domāt, ka pagasta tautas nams vairs nav pašvaldības struktūrvienība. Vai būtu mainījies ēkas īpašnieks? Oskars Reķis to noliedz: «Tautas nams ir un paliks pašvaldības īpašums. Pārmaiņas skārušas vienīgi iestādes pārvaldes sistēmu.»
Bārbeles pagasta padomes 2001. gada 4. aprīļa sēdē tika pieņemts lēmums par tautas nama reorganizāciju. Lai to veiktu, bija nepieciešams izdarīt grozījumus padomes nolikumā. No minētā dokumenta 5. punkta tika svītrots apakšpunkts «Tautas nams», jo vairākums deputātu uzskatīja, ka turpmāk nav lietderīgi saglabāt tautas namu kā patstāvīgu pašvaldības iestādi. Tika izteikts priekšlikums, ka tautas nama finansiālajai darbībai jānotiek pašvaldības tiešā kontrolē, bet saimnieciskās funkcijas jāuztic komunālajam dienestam. Lēmums par reorganizāciju tika pieņemts atklātā balsošanā, četriem deputātiem balsojot «par», diviem – «pret». Viens deputāts sēdē nepiedalījās.
Reorganizācijas iemesli
Oskars Reķis min iemeslus, kas rosināja pieņemt lēmumu: «Mēs uzskatām, ka maza pagasta tautas namā nav nepieciešami divi štata darbinieki – iestādes direktors un mākslinieciskais vadītājs. Šos amatus nolēmām apvienot, algojot pagasta kultūras darba organizatori. Pienākumus uzticējām amatierpulciņu vadītājai un Vecumnieku vidusskolas mūzikas skolotājai Dacei Startai. Līdz 2002. gada 28. febru- ārim ar viņu noslēgts darba līgums.
Izvēle nebija nejauša, jo Dace sevi pierādījusi kā prasmīgu speciālisti, taču pagasta kultūras darba vadīšana paredz vēl lielāku atbildību. Pagaidām nav īstas pārliecības, vai jaunajai organizatorei izdosies ar visiem pienākumiem tikt galā. Par šo jautājumu deputāti diskutēja 2001. gada decembra padomes sēdē. Dacei Startai līdz 28. februārim jāizvēlas prioritātes – vai nu viņa pilnībā nodosies pagasta kultūras darba organizēšanai, vai paliks strādāt skolā. Divas nastas viens cilvēks nevar pavilkt.»
Pauž pretējus uzskatus
Deputāts Jānis Folkmanis uzskata, ka bārbeliešu pieņemto rezolūciju raksturo subjektivitāte un slēpts aizvainojums: «Piedalījos sanāksmē, kurā tika sastādīts dokuments. Mani darīja uzmanīgu nostalģiskās runas ar pagātnes sasniegumu pārspīlētu cildināšanu. Nenoliedzu, ka pagasta padomes bijušā priekšsēdētāja Ilgara Krauzes laikā ļoti daudz paveikts kultūras iestādes darba pilnveidošanā, taču baumām par pašreizējo pagrimumu nav nekāda pamata.
Darbojas bērnu un pieaugušo amatierkopas, notiek sarīkojumi. Protams, būtu nepieciešams iedzīvotājiem piedāvāt vēl lielākas izvēles iespējas. Jāizstrādā pagasta attīstības ilglaicīga programma un jātiek skaidrībā, kāda būs kultūras norišu auditorija nākotnē. Sarīkojumu masveida apmeklējumi kā padomju laikā nevar būt kvalitātes rādītāji. Statistika ir skarba – 2001. gadā Bārbeles pagastā piedzimuši pieci bērni, bet miruši 24 iedzīvotāji.»
Viens no rezolūcijas autoriem – deputāts Jānis Kadi- ķis – domā citādi: «Jaunajai pagasta padomei tautas nama reorganizācija bija jāveic, lai atbrīvotos no iestādes ilggadējās direktores Ērikas Šimēnas. Tā ir nekorekta rīcība. Šimēna aizietu no darba tāpat, viņa negrasījās šeit palikt mūžīgi. Pēc reorganizācijas uzreiz kļuva skaidrs, ka tautas namā trūkst īsta saimnieka.
Ērika bija ļoti spējīga organizatore. Mākslinieciskā joma viņai padevās sliktāk, taču atradās prasmīgi palīgi, un viss izdevās. Pašreizējā kultūras darba organizatore Bārbelē ir kā ciemiņš, kurš parādās pāris reižu nedēļā. Es neapšaubu Daces Startas prasmi amatierkopu vadīšanā, taču viņa nav saimniece.»
Iedzīvotājiem nav pretenziju
Gluži pretējs viedoklis par kultūras darbu Bārbelē ir jaunajai māmiņai Alīnai Ziemelītei-Brūverei: «Pirms dažām dienām piedalījos karnevālā tautas namā. Tik labs sarīkojums sen nebija organizēts! Paldies Dacei Startai un viņas palīgiem! Esmu pagasta deju kopas dalībniece. Prieks apmeklēt mēģinājumus, jo tautas nams allaž ir silts un tīrs. Uz deju nodarbībām vedu arī pusotru gadu veco meitiņu. Dace Starta ir brīnišķīga pedagoģe, kura veic ārkārtīgi vajadzīgu darbu, palīdzot bērniņiem attīstīties.»
Pensionāre Ieva Valdmane agrāk aktīvi darbojusies tautas nama amatierkopās. Pagasta kultūras darba nozīmīgāko sasniegumu vidū pensionāre minēja tradīciju nepārtrauktību. Ieva Valdmane nosauca 2001. gada Jāņu dienas teatralizēto uzvedumu, ikgadējos pensionāru vakarus, piedāvājumus par samērīgu maksu apmeklēt teātru izrādes Rīgā. «Esmu ļoti apmierināta ar pašvaldības attieksmi pret kultūru un Daces Startas darbu,» apgalvoja bārbeliete.
Domu apmaiņā iesaistījās arī Bārbeles pasta nodaļas vadītāja Inese Pumpure: «Vai, dieniņ, par kādu kultūras apsīkumu te var būt runa! Es labprāt izmantotu visus piedāvājumus, taču mans vīrs ir mājās sēdētājs. Tādēļ vien nesākšu izplatīt runas, ka Bārbeles tautas namā nekas nenotiek.»
Zemnieks Mārtiņš Mediņš teic, ka sarīkojumus Bārbelē allaž ir apmeklējuši arī Skaistkalnes un Stelpes pagasta iedzīvotāji. Šeit esot labvēlīga vide un bagātīgas tradīcijas. Mārtiņam gribētos, lai vairāk būtu jūtama «dzirkstelīte», tad arī pagasta vīri, iespējams, kļūtu aktīvāki kultūras darba virzītāji.
Fakti
Bārbeles pagasta budžets 2001. gadā bija Ls 100000.
No šīs summas kultūrai iztērēti Ls 14000.
Tautas namā darbojas astoņas bērnu un pieaugušo amatierkopas.
Pagasta iedzīvotāju skaits – 985.
