No 25. jūlija līdz 3. augustam 76. starptautiskā Eiropas Jauniešu parlamenta (EJP) sesija Barselonā pulcināja aptuveni 300 jauniešu no vairāk nekā 40 Eiropas valstīm. Ikviena dalībnieka cerības piepildījās – sesija patiesi bija tik grandioza, kā to solīja vēl pirms norises.
EJP vislabāk raksturo viens vārds – cilvēki. Tas sākas jau Barselonas lidostā, kur satieku savus portugāļu draugus, tas turpinās stundas ceļojumā uz Kardonu, kad visa brauciena garumā norit sarunas ar tikko iepazītiem gruzīniem. Un tas ilgst visas sesijas garumā, bieži pat nebeidzas pēc tam.
Kardonas viesnīcā mani sagaida ukraiņu skaļums, igauņu humors, spāņu siltums, īru inteliģence, portugāļu ekspresivitāte, baltkrievu draudzīgums. Es pat vairs nezinu, kādi ir stereotipi par katru no šīm valstīm, jo tagad man tajās ir kāds draugs. Ar šiem cilvēkiem no visām debespusēm es dalu atmiņas, jokus, noslēpumus. Šie ļaudis dod drosmi būt pilnībā brīvam, nebaidoties no nosodījuma, jo EJP ikviens ir elpu aizraujoša personība, un ir vislielākais gods ikvienu no viņiem pazīt.
Nu jau vairāk nekā divus gadus pie tā, lai šī sesija būtu vasaras notikums, par kuru visi runā pirms un pēc tam, smagi strādāja trīs galvenie organizatori un 15 viņu palīgi. Šie cilvēki ir piesaistījuši lieliskus sponsorus – BMW un BIC. Cilvēki, kam ne mirki no sejas nepazuda laipna izteiksme un ne mirkli nebija grūti pajautāt, vai viss ir kārtībā, vai tu esi iedzēris gana daudz ūdens un vai tev garšoja ēdiens. Lai arī pusdienas gadījās arī negaršīgas, laipnam spānim var mazliet samelot un ar smaidu sejā teikt, ka viss ir brīnišķīgi, jo ikviens rūpju pilnais organizators pats vairāk nekā divas nedēļas guļ aptuveni trīs stundas diennaktī. Tās desmit dienas viņi bija mūsu mammas, tēti, vecmāmiņas un vectētiņi, kas dara visu, lai dalība sesijā būtu vienreizīga un elpu aizraujoša.
Un tā patiesi tāda bija. Sākot ar kalnaino Kardonu, kur mēs atradāmies kalna galā un dabas ainavas apkārt bija nenovērtējami skaistas, turpinot ar komitejas darba telpām, kas atradās zinātņu centrā Sant Pau. Tā arhitektūra ir kā medusmaize ikvienam iekšējam estētam. Varu vēl pielikt Eirokoncertu un sesijas atklāšanas ceremoniju, kas norisinājās ģēnija Gaudi celtās ēkās. Katru vakaru bija kāds sociāls pasākums, kur iepazinu arvien jaunas Eiropas sejas.
Kaut arī ģeogrāfija man īpaši nepadodas, es vairs neredzu karti tā, kā to skata parasti cilvēki. Vācijā es redzu asprātīgo un inteliģento Jūliju, ar Krieviju prātā nenāk vis Putins, bet gan sirdssiltā Jevgēņija. Tā es varu turpināt par ik valsti Eiropas kartē un ārpus tās.
Varbūt skan smieklīgi, bet EJP maina cilvēku. Tas uzsit siltu un pozitīvu emociju vilni, un tādā klusiņām dzīvo ikviens, kas reiz ir bijis tik brīnišķīgā sesijā. Tas dod drosmi un entuziasmu turpināt savu karjeru, jo visa pasākuma laikā es tuvāk iepazinu arī mūsu delegāciju un ieraudzīju jaunas sejas Latvijā. Šāda pieredze atver acis, un par to es esmu pateicību parādā ikvienam EJP 2014. gada starptautiskās sesijas Barselonā dalībniekam un organizatoram.
* Ieva Elizabete Ērgle ir bijusī Iecavas vidusskolas audzēkne, dzīvo Bauskā, mācās Āgenskalna Valsts ģimnāzijā Rīgā.
