Bauskas kultūras centrā 30. martā kārtējā literārajā pēcpusdienā Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Vija Cerusa teica, ka šis ir Ezeriņa gads – 9. aprīlī svinama latviešu noveles meistara 125 gadu jubileja. Raksturojot stāstnieku kā «savpatīgu parādību», viņa uzsvēra, ka Jānis Ezeriņš neatpaliek no 20. gadsimta pasaules īsprozas meistariem. Viņš nešķiro cilvēkus labajos un ļaunajos, bet rāda viņus situāciju mainībā. V. Cerusa novelista savpatību atklāja vairāku noveļu iztirzājumā un atgādināja, ka Elmāra Seņkova iestudētā izrāde «Ezeriņš» Nacionālajā teātrī joprojām ir pieprasīta un biļetes izpirktas līdz sezonas beigām. 19. martā šo izrādi noskatījās arī grupa teātrmīļu no Bauskas.
Bauskas Centrālās bibliotēkas speciāliste Madara Maslova bija sagatavojusi stāstījumu par J. Ezeriņu pēc žurnālistes Maijas Krekles publikācijas izdevumā «36,60C»
2012. gada decembra numurā «Neizdziedējamā slimība – dzīve». Pēc autores teiktā, iecere rakstam viņai radusies Jāņa Ezeriņa pieminekļa atklāšanas dienās tā paša gada jūnijā.
Rakstnieks nodzīvoja tikai 33 gadus. Laika gaitā viņa piemiņas plāksne Meža kapos pamazām aizauga ar sūnu, tāpat kā viņa vārds bija pakļauts aizmirstībai, līdz, dzimtai piederīgo iecerei, iespējām un uzņēmībai apvienojoties, tapa tēlnieka Āra Smildzera veidotais piemineklis Jānim Ezeriņam, viņa mātei, māsai, sievai, meitai un mazdēlam. Sekoja kaut kas no «mistikas» – Ezeriņa noveles sižeta cienīgs turpinājums ar izrādi «Ezeriņš», recenzentu sajūsmas birumu, «Spēlmaņu nakts» žūrijas «Grand Prix», atceres sarīkojumiem un gaidāmo Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes organizēto starptautisko zinātnisko konferenci «Jānis Ezeriņš. Starp smiekliem un asarām» 9. un 10. septembrī rakstnieka dzimtajā novadā Madonā un Rīgā.
Šajā rakstnieka atgriešanās norišu virtenē arī Bauskas Centrālās bibliotēkas, Bauskas Valsts ģimnāzijas skolotājas V. Cerusas un audzēkņu rīkotā pēcpusdiena «Stāstnieks, skolotājs un šķelmis». Skanēja dzeja no krājuma «Krāšņatas», «Kādas blusas stāstā» bija iejutušies «Uzvaras» amatierteātra dalībnieki. Vēl citus rakstnieka talantus ar savu klātbūtni atklāja Ezeriņš – gleznotājs, Ezeriņš – šahists, kā arī dziesminieks Aigara Urtāna personā.
Bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Laimdota Ozoliņa bija «uzrakusi» Ezeriņa-šķelmja dzejoli «Duhanā» pārliecībā, ka tam varētu būt arī melodija. Atklājās, ka viņa nebija maldījusies, bet dziedājums «Uz asmiņa liec āzi, uz drauga pleca glāzi» atlikts līdz rakstnieka 130. dzimšanas dienai pēc pieciem gadiem.
