1913. gadā visā Krievijas impērijā plaši atzīmēja Romanovu dinastijas 300 gadu valdīšanas jubileju.
1913. gadā visā Krievijas impērijā plaši atzīmēja Romanovu dinastijas 300 gadu valdīšanas jubileju.
Ne tikai Pēterburgā, Maskavā un guberņās, bet arī jebkurā pilsētā un pat pagastā šim notikumam bija jāpievērš atbilstoša uzmanība.
Bauskas pilsētas dome saņēma Kurzemes vicegubernatora cirkulāru par jubilejas pasākumu plānošanu jau 1912. gada janvārī, t. i., vairāk nekā gadu pirms iecerētajām svinībām. Pilsētas domes sēdē tika izveidota svētku rīcības komite- ja, kurā ietilpa pilsētas galva O. Brandenburgs, domnieki barons Hāns un alusrūpnieks Lodings. Guberņas kanceleja ar īpašiem priekšrakstiem ieteica, kā šīs svinības rīkojamas, tālab vietējiem varasvīriem nenācās daudz nopūlēties ar izdomu.
Atskaitās vietējam pristavam
Lielā jubileja tika svinēta 1913. gada 21. februārī. Par tās norisi Bauskā liecina pilsētas galvas O. Brandenburga pārskats vietējam pristavam (tā laika šejienes policijas augstākā amatpersona): «… man ir tas gods Jums paziņot, žēlīgais kungs, ka Romanovu dzimtas 300 gadu valdīšanas svinības sastāvēja no sekojošā: 1) tika nosūtīta telegramma Kurzemes gubernatora kungam priekš tālākas priekšāstādīšanas Viņu Imperatoriskajai Augstībai un visam Valdošajam Namam ar neierobežotas mīlestības uzticamības jūtu un padevības apliecinājumiem; 2) īpaši svinīgs pilsētas domes runasvīru gājiens uz dievkalpojumu baznīcā; 3) visas pilsētas mājas bija rotātas ar karogiem un vakarā iluminētas. Bez tam par godu valdošajam Romanovu Namam vietējā slimnīcā ierīkota viena bezmaksas gultasvieta un priekš pilsētas policijas komandas uzcienāšanas atvēlēti 35 rubļi.»
Vakarā – pilsētas iluminācija
Arī gadu iepriekš, 1912. gadā, visā Krievijas impērijā plaši atzīmēja Tēvijas kara simtgadi. Arī toreiz ar Kurzemes gubernatora rīkojumu tika izplatī- ta jubilejas standartprogramma. 26. augustā svinības sākās plkst. 10.30, kad visās baznīcās notika dievkalpojumi, pēc tam skolās laikā no plkst. 13 līdz 15 audzēkņiem bija jāizdala grāmatas par Tēvijas karu un tās jālasa. Savukārt vakarā pilsētās bija paredzēta iluminācija un Krievzemē tik iecienītā «tautas staigāšana». Uz svinīgo pieņemšanu pie gubernatora Jelgavā bija jādodas Bauskas pilsētas galvam Oskaram Brandenburgam.
Jālasa «pareizās» grāmatiņas
Lai izpildītu prasību par «pareizo» grāmatiņu lasīšanu Bauskas skolās, pilsētas domnieki šai vajadzībai atvēlēja 50 rubļus, tos paņemot no līdzekļiem, kas paredzēti… pilsētas labiekārtošanai. Izdevumi tika pasūtīti Rīgas un Pēterburgas grāmattirgotavās. Protams, ka tie visi bija krievu valodā, jo tolaik ritēja pārkrievošana. Cik var noprast pēc grāmatu cenām (tās maksāja no 5 līdz 20 kapeikām), sevišķi apjomīgas tās nav bijušas. Tomēr grāmatu izdevēji un tirgotāji pēc šādiem gubernatoru rīkojumiem visai labi nopelnīja. Toreizējā pasūtījuma rēķinā atzīmēti arī 120 Aleksandra I portreti par trim kapeikām gabalā. Droši vien, ka ikviens skolēns saņēma bildīti ar cara – Napoleona uzvarētāja – attēlu.
Tā «cara laikos» svinēja lielvalsts valdnieku un to uzvaru gadadienas. Bauskā pieminekļi netika celti, bet Rīgā uzstādīja mūsdienās plašas diskusijas izraisījušo Barklaja de Tolli monumentu.
