Jau labu laiku «Bauskas Dzīves» slejās lasu cilvēku domas par jaunu uzņēmumu «ienākšanu» pilsētā. Pārsteidz baušķenieku nemitīgā pretošanās ikkatram mēģinājumam palielināt konkurenci.
Jau labu laiku «Bauskas Dzīves» slejās lasu cilvēku domas par jaunu uzņēmumu «ienākšanu» pilsētā. Pārsteidz baušķenieku nemitīgā pretošanās ikkatram mēģinājumam palielināt konkurenci.
Tikai nupat pieklusušas iedzīvotāju skarbās debates par (pret) «Hoetiku», kas kā milzu monstrs ienākšot mazajā Bauskā un izputināšot tās nabaga ļautiņus.
Tagad par lielāko ļaundari kļuvis «Rimi». Ne jau tāpēc, ka tiks radītas jaunas darba vietas un reizi gadā šeit varēs nopirkt lētākas desiņas vai majonēzi. Satraukušies ir apkārt dzīvojoši pilsētnieki, kas piecstāvu ēkās Bauskas centrā līdz šim mitinājušies kā zaļos laukos, kur vienīgie trokšņotāji ir tālās ganībās maujoši lopiņi. Kāda «Bauskas Dzīves» lasītāja ir sašutusi, ka turpmāk, gaismai austot, pie lielveikala brauks smagās automašīnas, kas pirms tam kundzei liks stāvēt pie atvērta istabas loga un sajūsmināties par šausmīgu troksni.
Bauska nav naturāla saimniecība dziļa meža vidū. Nav vairs tie laiki, kad pilsētā ir viens veikals, viens apavu labotājs, viens zobārsts, viens komunālo pakalpojumu sniedzējs un viens aizsaulē vadītājs.
Ļaundabīgi neveselīgais konservatīvisms uzskatos man liek domāt par vēlmi norobežoties no apkārtējās vides, par nevēlēšanos izkļūt no iesīkstējušas ikdienas, kur viss jaunais tiek uzņemts kā slogs.
EDS VĒROTĀJS, neatkarīgs publicists
