Latvijas gruzīnu mākslinieks Nugzars Paksadze pagājušās nedēļas nogalē bija atvedis uz Bausku savus kolēģus – Tērvetes starptautiskā plenēra dalībniekus. Viņi vēroja Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja interaktīvo pilsētas vēstures programmu, apmeklēja gleznotāja Jāņa Zemīša piemiņas izstādi, galeriju «Meistars Gothards», Bauskas pili un Rundāles pils dārzu.
Pārpilns enerģijas
Sēžot Bauskas kafejnīcas «Taverna» ziedošajā terasē, Nugzars Paksadze iepazīstina «Bauskas Dzīvi» ar sevi un dažiem plenēra dalībniekiem. Gleznošanas sesijā Tērvetē piedalās mākslinieki no Latvijas, Gruzijas, Ukrainas, Bulgārijas un Lietuvas. Grupā ir arī plenēra «Bauskas vasara» pastāvīgās dalībnieces Elga Grīnvalde un Anita Meldere. Jau daudzus gadus Bauskas galerijā «Meistars Gothards» Elga vada amatieru gleznošanas studiju, bet Anitai Melderei Bauskā ir bijušas vairākas personālizstādes. Viņa uztur ciešu saikni ar mūsu pilsētas un apkārtnes māksliniekiem.
Nugzars Paksadze Latvijā dzīvo 25 gadus. Viņš ļoti veiksmīgi darbojas interjera dizaina jomā, glezno, rīko starptautiskus plenērus. Kopš 2011. gada tie katru vasaru notiek Tērvetes tuvumā – mākslas mecenāta īpašumā. Viņš ir uzbūvējis speciālu mākslinieku rezidences ēku, kuras otrajā stāvā ierīkota plaša, ērta, teicami apgaismota gleznošanas darbnīca ar visiem nepieciešamajiem piederumiem.
Bagātīgs iespaids
Vakar, 15. jūlijā, Jelgavas pilsētas kultūras centra zālē un vestibilā atklāja Tērvetes plenēra dalībnieku retrospektīvu izstādi. Iepriekšējo gadu darbi glabājās gleznotāju rezidencē Tērvetē. Ekspozīciju iekārtojuši paši.
Stāsta Nugzars Paksadze: «Izstādē būs redzamas arī šī plenēra gleznas, lai gan turpināsim Tērvetē strādāt līdz 20. jūlijam. Visu mākslas darbu kolekciju Jelgavā varēs aplūkot līdz jūlija beigām, bet daļu ekspozīcijas – arī ilgāk. Sameklēt izstādes vietu palīdzēja Jelgavas uzņēmējs Aldis Mineiķis. Viņš ir vienīgais amatieris plenēristu grupā. Aldis ļoti grib iemācīties gleznot. Ar apbrīnojamu entuziasmu un interesi viņš sāk pirmos soļus mākslā. Organizējot vasaras plenērus, cenšos iesaistīt dažādu valstu māksliniekus, kuri strādā atšķirīgā stilā un manierē. Tas veicina katra dalībnieka izaugsmi un rada bagātīgu kopiespaidu. Tērvetes plenērā notiek arī lekciju cikls par mākslas filozofijas un uztveres dažādiem tematiem. Šo iniciatīvu aizrautīgi atbalstīja mūsu bulgāru draugi. Manuprāt, lekcijas bija ļoti iedvesmojošas.»
Bulgāri jūtas labi
Pirmo reizi Latvijā ir ieradušies Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas mākslinieki Nikolajs Aleksijevs un Mihails Lalovs – savā dzimtenē plaši pazīstami gleznotāji, ilustratori un scenogrāfi. Mihailu pavada viņa dzīvesbiedre – žurnāliste, kura strādā vienā no Bulgārijas vadošajiem preses izdevumiem. Nikolajs Aleksijevs ir Sofijas Mākslas akadēmijas ilggadējs pasniedzējs, savulaik ir bijis augstskolas prorektors. Abi saulainās zemes pārstāvji runā labā, literārā krievu valodā un ir apveltīti ar dzirkstošu humora izjūtu.
Nikolajs Lalovs dalās iespaidos par Tērvetes plenēru: «Manuprāt, tā ir ideālākā vieta, kur strādāt, dibināt jaunus kontaktus, vērot, kā darbojas citi profesionāļi. Esam bijuši Rīgā un Bauskā. Ar to pilnīgi pietiek, lai veidotos priekšstats par Latvijas galvaspilsētu un mazpilsētām. Esmu ļoti iespaidots. Rīga ir vienreizējs mākslas centrs, ne velti tai šogad ir Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss. Sofija varētu tāda kļūt varbūt pēc 12 gadiem. Mani valdzina Latvijas arhitektūra, vides estētika, zaļā daba un tīrība. Mums ļoti patika Bauska, tās viesmīlība, entuziasma pārņemtie cilvēki, kuri strādā kultūras un mākslas iestādēs.»
Saturs mainās
Vēlāk, braucot uz Tērveti pēc Nugzara Paksadzes uzaicinājuma kopā ar Indru Liepu – galerijas «Meistars Gothards» vadītāju –, runājam par mākslas plenēru būtību un saturu. Nav noslēpums, ka plenērus daudzi ar šo jomu nesaistīti cilvēki uzskata par dīku laika pavadīšanu un bohēmu tās klišejiskajā izpratnē. Īstenībā ar gulšņāšanu, vaļošanos brīvā dabā, bezmērķīgu filozofēšanu un iedzeršanu mūsdienu plenēriem nav nekādas saistības. Ikviens mākslinieks tiecas pēc izaugsmes, informācijas un starptautiskas pieredzes apmaiņas, jo visi ir iesaistīti darba tirgus nežēlīgā konkurencē.
Izmantojot atvērtās Eiropas iespējas, ikkatrs varbūt ne savā dzimtenē, bet citur var sasniegt daudz. Tāpēc mākslinieki, kuru profesijas specifika ikdienā liedz saskarsmi ar citiem cilvēkiem, brīvi uzelpo vienīgi vasaras plenēros. Tie ilgst tikai vienu vai divas nedēļas. Gada pārējā laikā mākslinieks atkal atgriežas savas vienatnības cellē, jo drūzmā un barā radīt mākslu ir neiespējami.
Iemanto citas acis
No 23. jūlija līdz 1. augustam, nu jau 11. reizi, notiks plenērs «Bauskas vasara». Tas šoreiz kā vēl nekad Bauskas novada domes un citu vietējo privātuzņēmēju dāsni atbalstīts. Piedalīsies gandrīz visi Bauskas mākslinieki, kuri plenēru vēsturē pirmo reizi pieteicās paši, nevis speciāli tika uzaicināti, skaidro Indra Liepa, biedrības «Meistars Gothards» pārstāve. Plenēra organizatores pienākumus, kā allaž, brīvprātīgi ir uzņēmusies gleznotāja Elga Grīnvalde.
Indra Liepa, kura kopā ar Bauskas mākslas skolas pedagoģi Ainu Putniņu savulaik riskēja, uzdrošinoties Bauskā nodibināt nu jau Latvijā un ārvalstīs labi zināmā plenēra «Bauskas vasara» tradīciju, spriež: «Plenēru uzdevums ir ar mākslinieku starpniecību ieraudzīt savu pilsētu citām acīm. Es ļoti priecājos, ka palēnām tas notiek. Redzu, kā daudzi, ielūkojoties mākslas dzīvē, mēģina to saprast un atbalstīt. Jūtu, kā nostiprinās piederības lokālā izjūta. Piemēri ir vairāki, bet minēšu tikai vienu. Codes zemnieku saimniecības «Celmi» īpašniece Inga Celma ir izcils paraugs. Sākumā viņai bija vēlme saprast, tad – iedziļināties un atbalstīt.»
