Neprātīgi protestu apliecinoši ritmi un padomju nomenklatūras darboņu izmisīgie centieni tos apslāpēt. Tā ir viena no tēmām, kas caurvij dokumentālo filmu triloģijas «Savējie sapratīs» otro daļu «Septiņdesmitie. Spožums un posts».
Informācijā par latviešu rokmūziku valda daudz stereotipu, tostarp viedokļos par šī žanra aizsākumiem. Daudzi nosauc Liepāju, minēts tiek Lielvārdes, Saldus, protams, arī Rīgas vārds. Filma «Savējie sapratīs» vēstī, ka liela loma šī mūzikas žanra tapšanā bijusi Bauskai.
Talantīgs mūziķis
Triloģijas pirmajā daļā «Sešdesmitie. Sākums» daudziem baušķeniekiem jaunatklāsme bija stāsts par grupu «Katedrāle». Tā savas muzikālās virsotnes sasniedza, aktīvi darbojoties tieši Bauskā. Vilnis Šmīdbergs, Gunārs Šimkus, arī Einārs Raibais – pagājušā gadsimta sešdesmito gadu jauniešiem Bauskas pusē šie vārdi izteica daudz ko. Triloģijas pirmo filmu pērn Bauskas kultūras centrā noskatījās plašs interesentu loks.
Otrajā daļā «Septiņdesmitie. Spožums un posts» atkal daudzināta Bauska, populārā mūziķa Nika Matvejeva dzimtā pilsēta. «Plašos Nika raksturojumos negribētu izvērsties. Par viņu varu pateikt vienkārši – Niks bija ļoti talantīgs jauns cilvēks ar lielisku balsi. Tas bija tikai likumsakarīgi, ka viņu uzrunāja rokmūziķi. Viņa balss diapazons un tonālā daudzveidība latviešu rokmūzikā joprojām ir nepārspēti lielumi. Mums vienu laiku Bauskā bija forša blicīte: es, Niks, arī Sergejs Kirtovskis. Tad puikas iesauca armijā, pēc tam Niks aizgāja studēt uz Rīgu. Tad jau viņu drīz vien pamanīja Mārtiņš Brauns no «Sīpoliem». Bet sāka viņš savas mūziķa gaitas Bauskā,» tā «Bauskas Dzīvei» mūziķi Niku Matvejevu raksturoja V. Šmīdbergs.
Jauniešu protests
Kā norāda filmas režisors Mareks Bērents, pagājušā gadsimta 70. gadi mūzikā iezīmējās ar jaunās paaudzes rokmūziķu parādīšanos Latvijā. Iedvesmojušās no 60. gadu pasaules mūzikas grandiem Elvisa Preslija, Bila Heilija, «The Beatles», «The Rolling Stones», «Led Zeppelin» un citiem, kā arī Latvijā milzu atzinību guvušajām pašmāju rokgrupām «Katedrāle», «Eolika», «2XBBM», «Melody Makers», parādās jaunas grupas: «Menuets», «Santa», «Stroncijs 70», vēlāk arī «Līvi», «Sīpoli», «Modo». Izmantojot latviešu autoru dzeju, jaunā mūziķu paaudze arvien vairāk pievēršas oriģinālkompozīciju radīšanai. «Caur puķēm» ar zemtekstu palīdzību viņi vēstī par sev svarīgām, arī nacionālām tēmām. Tā bija iespēja jaunajiem cilvēkiem pamēģināt atļauties, un viņi to veiksmīgi izmantoja.
Filmā lieliski parādīts, kā jauno mūziķu atļautībai pretī stājas partijas un vietējās varas pārstāvji. Padomju funkcionāru neapmierinātībai tolaik ir pamatoti iemesli. Kopš 60. gadiem rokmūzikas žanrs piesaista plašas padomju jauniešu masas. Grupu koncerti un deju vakari ir pārpildīti. Publika tajos jūtas brīva un bieži atļaujas padomju cilvēkam nepiedienīgu uzvedību.
Vara rokmūziķiem uzliek dažādus ierobežojumus un aizliegumus. Koncertu repertuāru kontrolē, dziesmas cenzē. Gados jaunie komunistiskās ideoloģijas nesēji saprot, kādas mūzikas vēsmas valda pasaulē ārpus «dzelzs priekškara». Tādēļ «kaitīgās Rietumu ietekmes» apkarošanu uztver nopietnāk un izpilda pedantiskāk. 70. gados aizliedza «Liepājas dzintaru», apturēja «Mikrofona» dziesmu aptauju. Mūziķos tas vairoja radošumu, meklējot, kā apiet funkcionāru radītos šķēršļus.
Radošā uzdrīkstēšanās
Grupas «Credo» mūziķis Valdis Skujiņš negribīgi analizē triloģijas otrās daļas nosaukumu: «Tas ir šodienas cilvēku, filmas veidotāju skatījums. Mēs tolaik par postu nerunājām. Man drīzāk patiktu apzīmējums «radošums». Mēs bijām drosmīgi, meklējām un atradām iespējas savos koncertos pretēji apstiprinātajai programmai nodziedāt dziesmu par Staburagu vai «Šeit ir Latvija». Protams, pēc šādiem izgājieniem atradās arī tādi, kas mūs nosūdzēja. Repertuāru aizliedza, lika kaut ko mainīt. Bet mēs meklējām un atradām aplinkus ceļus. Tā mēs tolaik darījām, un mums tas šķita pareizi. Kā būtu tagad, tas ir cits stāsts.»
Līdzīgi sarunā ar «Bauskas Dzīvi» atzīst Maestro Raimonds Pauls: «Puiši te piesaka dokumentālo filmu, tā viņi arī tos laikus cenšas rādīt. Man filmas skatīšanās bija tikšanās ar jaunību. Es vairāk gribētu redzēt rokmūzikas, izpildītāju vokālo analīzi. Vairāk varēja būt vērtējuma, ko jaunu latviešu mūzikā ienesa 70. gadi. Politikas varēja būt mazāk. Taču es ļoti atzinīgi vērtēju filmas autoru paveikto. Tā viņi saglabā lietas, kas man bija aizmirsušās.»
UZZIŅAI
Triloģija «Savējie sapratīs»:
1. daļa «Sešdesmitie. Sākums».
2. daļa «Septiņdesmitie. Spožums un posts».
3. daļa «Astoņdesmitie. Jauna ēra».
Filmas radošā komanda: scenārija autore Daiga Mazvērsīte, režisori Kristians Luhaers un Mareks Bērents.
Līdz ar citiem filmu finansiāli atbalstīja arī Bauskas novada pašvaldība.
